Vakar plkst. 17.30, kad universālveikalā “Centrs” pēc darba dienas parasti iepērkas ļoti daudz cilvēku, nogranda sprādziens. Pēc policijas informācijas, spridzeklis bijis novietots pašapkalpošanās pārtikas veikalā “Rimi”, kas atrodas universālveikala pirmajā stāvā. Desmit minūtes vēlāk notika vēl otrs apmēram līdzīgas jaudas sprādziens.

Tobrīd vairākums pircēju un personāla no veikala jau bija evakuēti, toties sprādziena vietā bija ieradušies policijas spēki. Abi spridzekļi bijuši novietoti nodalījumā, kur pircēji, ieejot pārtikas nodaļā, atstāj glabāšanā somas.

Vakarnakt parādījās informācija, ka katra no bumbām jaudas ziņā varētu būt ekvivalenta apmēram 300-400 gramiem trotila, taču tā nav konkrēti šī sprāgstviela. Cik zināms RB, abi spridzekļi arī pēc konstrukcijas nav bijuši vienādi un nav arī rūpnieciski ražoti, bet universālveikalā novietoti apmēram 10-15 metru attālumā viens no otra. Nav izslēgta versija, ka gan viens, gan otrs spridzeklis iedarbināts ar tālvadības pulti, bet dažas pazīmes liecina, ka pirmā un varbūt arī otrā sprādziena brīdī veikalā, iespējams, bijis cilvēks, kas, zinādams bumbu izvietojumu, atradās drošā vietā un, piemēram, pa mobilo telefonu koriģēja, kurā brīdī eksplozijai jānotiek. Vēl nav ekspertu apstiprinājuma, taču iespējams, ka sprādzienos varētu būt izmantots agrāk Latvijā nevienā sprādziena vietā nekonstatētais heksogēns. Šī sprāgstviela savukārt ir visai populāra terora aktos, kas pēdējā laikā notikuši Krievijā. Jau vakar Latvijas Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš pasludināja pastiprinātu režīmu uz valsts robežas, lai kavētu iespējamo teroristu mēģinājumus atstāt valsti.

Pagaidām šie sprādzieni gan netiek tieši saistīti ar starptautisko terorismu, un nav pamata domāt, ka tajos būtu iesaistītas tās pašas personas, kas pavasarī sarīkoja sprādzienu “Stockmann” lielveikalā Tallinā, kur cieta četri cilvēki. Tomēr jau vakar Latvijas Valsts policijas speciālisti saņēma visu iespējamo informāciju no igauņu kolēģiem; notika konsultācijas arī ar vairāku citu valstu drošības dienestiem. Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa RB apliecināja, ka sprādzienus katrā ziņā sarīkojuši cilvēki, kam ir labas zināšanas par spridzināšanu, tās līdzekļiem, kā arī pieredze un profesionālisms šādos “darbos”.

Notikuma vietā cietušie bija šokā. Daži raudāja, daži nervozi smēķēja. “Rimi” pārtikas veikala 6. kases darbiniece Dace, ko RB satika pie policijas nožogojuma Vaļņu ielā, pēc sprādziena ātri palīdusi zem kases galdiņa. Pēc Daces vārdiem, tas viss noticis ļoti ātri – troksnis esot bijis briesmīgs, taču liesmas neesot manītas. Pēc blīkšķa viņa līdz ar citiem ātri devusies ārā. Kases darbiniecei arī bija savainota roka, taču trauma neesot gūta sprādziena laikā, bet gan vēlāk, mēģinot izkļūt no veikala.

Paveicies bija cietušajai Nastjai V., kura sprādziena brīdī atradās blakus tā epicentram – aptiekā. “Es noliecos pie aptiekāres, lai iepirktos, un tobrīd notika sprādziens. Man ļoti paveicās, jo virsū uzkrita dēlis un tikai pēc tam – gruveši. Izkļūt no turienes palīdzēja aptiekāre.”

Meitene vēl arvien bija šokā un trīcošām rokām smēķēja. Viņai bija ievainojums rokā un arī galvā, taču, kā pati atzina, sāpes nejūtot. “Esmu šokā,” atzina Nastja. “Visapkārt bija tik daudz cietušo. Turpat blakus bija kāds vīrietis ar norautu kāju. Briesmīgi!”

Otrajā sprādzienā, jau ieradies notikuma vietā, vieglu ievainojumu galvā guvis Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs.

Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas direktors Semjons Štrihs RB pavēstīja, ka pēc sprādziena palīdzība sniegta 29 cilvēkiem. Uz slimnīcām nogādāti 22, no kuriem četri – smagā stāvoklī, pārējie no palikšanas stacionāros atteikušies. Kādam vīrietim norauta kājas pēda, bet divas sievietes – ar smagiem apdegumiem nogādātas Valsts apdegumu centrā. Sievietēm ir 45 – 60% ķermeņa apdegumu, lūzumi, daudz asinsizplūdumu un plīsušas bungādiņas, tomēr patlaban stāvoklis ir stabils.

Štrihs sacīja, ka paralēli smagāk cietušo aprūpei ļoti daudziem cilvēkiem mediķi deva nomierinošus līdzekļus – validolu, baldriānu. Vēl kādam bija nepieciešamas sirdszāles.
Izdzirdot ziņu par sprādzienu, visas Rīgas slimnīcas 10 -15 minūšu laikā atbrīvoja reanimācijas nodaļas, vieglākos pacientus pārvietojot uz citām nodaļām. Lielāko smagumu uzņēmās Rīgas 1. pilsētas jeb ātrās palīdzības slimnīca, kur arī tika nogādāta lielākā daļa terora aktā cietušo. Kā pavēstīja slimnīcas direktors Jānis Ozols, ar neatliekamās palīdzības mašīnām tika atvesti 18 cilvēki. Astoņi pēc ārsta apskates atlaisti mājās, bet 10 pacienti šobrīd atrodas stacionārā – trīs no tiem vakar tika operēti. Cilvēkiem pārsvarā ir ausu bojājumi, kaulu lūzumi un barotraumas, ko izraisīja sprādziena radītās atmosfēras spiediena svārstības. 1. slimnīcā ievietots arī viens no terora aktā smagāk cietušajiem – “RIMI Baltija” ģenerāldirektors Knuts Kviskviks, taču arī viņa dzīvībai briesmas vairs nedraud.

Pāris ievainoto nogādāti dzelzceļa slimnīcā “Biķernieki”, bet cietušie ar galvas traumām aizvesti uz P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Tās direktors Māris Pļaviņš gan sacīja, ka pacientu stāvoklis nav kritisks – dažiem sašūtas brūces, bet smadzeņu satricinājums ir tikai vienam cilvēkam. M.Pļaviņš sacīja, ka cietušajiem bijušas arī vieglas psihiskas reakcijas. – Katrā dramatiskā situācijā cilvēks var reaģēt dažādi. Grūti pateikt, kāda palīdzība būs vēl vajadzīga – varbūt iztiks tikai ar nomierinošām injekcijām, bet varbūt būs vajadzīga arī psiholoģiska palīdzība, – pauda ārsts.

Pēc sprādziena ar tik daudz cietušajiem spēkus mobilizēja arī Valsts asinsdonoru centrs. Asinspārliešanas nodaļas vadītāja Irēna Danilāne pavēstīja, ka slimnīcu pieprasījums pēc asinspreparātiem tika nodrošināts