Iepazīstieties – Ivars Krafts, 26 gadus vecs Eiropas Savienības pretinieks. Internetā izveidojis īpašu mājas lapu http://nees.excelland.com, kas apkopo informāciju un argumentus pret Latvijas iestāšanos ES. Šī lapa vienlaikus ir arī viņa hobijs. I. Kraftam iespēju darboties internetā sniedz darba vieta, kur viņš daudz laika pavada pie datora. Jāpiebilst, ka I. Krafts strādā lielā starptautiskā kurjerpasta firmā. Kolēģi neuzkrītoši atbalstot viņa idejas. Pats viņš ir tūrisma speciālists, kurš daudz braukājis pa Eiropu un izdarījis secinājumus. Kategoriski noliedz, ka būtu eiroskeptiķis, jo ir viennozīmīgi pret Latvijas iestāšanos ES.

– Vai jūs centienos pret ES darbojaties kā privātpersona?

– Jā, bet man ir domubiedri, un ceru, ka ar laiku mēs varam kaut kā organizēties. Viss sākās ar vienkāršu diskusiju internetā par Eiropas vienoto valūtu eiro. Daudzi sacīja, ka viņiem nepatīk viss, kas saistās ar eiro. Tad es iepazinos ar vienu cilvēku, ar kuru kopā izveidojām mājas lapu. Viņš piegādā informāciju, mēs ceram reģistrēt sabiedrisku organizāciju. Tomēr ir grūtības organizēt cilvēkus, pārsvarā visi ir ļoti aizņemti.

– Pagaidām nekādu aktivitāšu, izņemot mājas lapu, jums nav bijis?

– Nē, ja neskaita diskusijas internetā.

– Kāda ir motivācija šādai nostājai, pozai?

– Demokrātija ir demokrātija, ir viena puse, ir otra puse. Valdība un Saeima ir nolēmušas – iesim uz ES, bet daudzi Saeimā pat neapzinās, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Tiek tērēta valsts nauda dažādiem ES slavinošiem pasākumiem, Eiropas Integrācijas birojam. Tai pašā laikā par ES pretiniekiem neviens īpaši nerūpējas, nemaz nerunājot par finansējumu. Patlaban sabiedrībā ir aptuveni vienāds ES pretinieku un piekritēju skaits, bet tiem, kuri ir pret, nav iespēju izteikties. Igaunijā, Beļģijā, Īrijā gan ir organizācijas, kuras iestājas pret ES un tiek finansētas no valsts budžeta.

– Cerat, ka jūsu domubiedru skaits augs tik strauji, ka referendumā jums izdosies panākt balsojumu pret Latvijas iestāšanos ES?

– Tā pat nav cerība, bet pārliecība, jo šaubīgo ir tik daudz, ka viņi tikai gaida kādu citu pamatotu viedokli. Cik man ir gadījies runāt ar 40 – 50 gadu veciem cilvēkiem, viņi viennozīmīgi ir pret. Šādiem cilvēkiem jau ir dzīves pieredze, viņi intuitīvi jūt, ka nebūs labi. Par ES vairāk iestājas jaunieši, kuri domā, ka viņi varēs vieglāk ceļot, būs iespējas strādāt un mācīties ārzemēs. Bet šīs lietas jau ir pieejamas arī tagad, tāpēc nav jāstājas ES un jāzaudē daļa no savas suverenitātes. ES ir pateikusi, ka Latvijas lauki ir tie, kas visvairāk cietīs. Laukos dzīvo latvieši, tātad cietīs latvieši.

– Vai jūs domājat, ka iestāšanās ES nav vajadzīga, jo viennozīmīgi rezultāts būs slikts?

– Latvijas valstij varbūt tas nav slikti, pieļauju, ka laika gaitā tas var palīdzēt valstij attīstīties. Tomēr tas būs smags trieciens latviešu tautai. Latvieši dzīvo laukos un mazpilsētās. Ja viņi paliks bez darba un naudas, tauta ies bojā.

– Vai tad tagad lauki attīstās?

– Jā, ja likumdošanu sakārtos, lauki attīstīsies. Pagaidām gan laukiem nepievērš pienācīgu uzmanību. Tās pašas kvotas, kuras noteikusi ES, tās traucē mūsu zemniekiem attīstīties.

– Vai jūs nepārliecina tādi argumenti kā drošības apsvērumi, bailes no Krievijas, cenšanās pievienoties kādai kopienai, lai rastu drošības sajūtu?

– Nekas nemainīsies. Tāpat Krievijai pieder vairāk nekā puse Latvijas biznesa. Iestājoties ES, mēs dodam krieviem vienu soli tuvāk Eiropai, jo viņu bizness būs nevis Latvijā, bet jau ES. Tas būtiski neko nemainīs attiecībās ar Krieviju, esam mēs ES vai neesam. Ja Krievijai Latvija būtu vajadzīga kā sava guberņa, mēs jau sen tur būtu. Neviens mums nenāktu palīgā. Latvija nav tik ļoti gards kumoss.

– …bet bija taču…

– Es domāju, ka 1940. gadā tas bija vienkārši revanšisms. Viņi bija nolēmuši paplašināt PSRS robežas līdz bijušajām cariskās Krievijas robežām.

– Jūs baidāties, ka Latvija zaudēs suverenitāti un pašnoteikšanos, iestājoties ES?

– Satversme nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Iestājoties ES, mēs daļu valsts funkciju deleģēsim ES.

– Vai esat mēģinājuši meklēt domubiedrus jau gatavās struktūrās, partijās, organizācijās?

– Ir «Klubs 415», bet viņi ir ļoti radikāli. Mēs darām daļu no tā paša, ko viņi, bet mūs vairāk interesē sabiedrības informēšana. Viņi vēlas paust personisko viedokli.

– Vai jums pašam ir personiska motivācija iestāties pret ES?

– Es esmu nācis no laukiem, zinu, kā tur izskatās. Daži saka – jā, Eiropa mums dod naudu. Var aizbraukt paskatīties, kur ir tā nauda. Nekā tur nav. Es domāju arī par saviem bērniem. Kā viņi dzīvos, vai viņi jutīsies labi, ja tagad latviešu ir mazliet vairāk par pusi savā valstī. Kā viņi jutīsies, ja latvieši būs totāla minoritāte savā valstī tikai tāpēc, ka viņu senči kaut kad būs «galīgi greizi» nobalsojuši referendumā par iestāju ES.

– Jūs uzskatāt, ka latvieši savā zemē kļūs par minoritāti, ja Latvija iestāsies ES?

– Tas ir neizbēgami.Nevar cilvēks, kurš visu mūžu bijis traktorists vai lopkopis, pēkšņi kļūt par inženieri un strādāt pilsētā vai «Hewlett Packard» rūpnīcā, ja viņi šeit sadomā investēt. Kā laucinieki bija bez darba, tā arī paliks.

– Laukos procesi ir vienkārši – jaunatne aizmūk uz pilsētu…

– Diemžēl.

– Jūs taču arī tagad dzīvojat pilsētā?

– Jā.

– Ir kaut kādi nosacījumi, ar kuriem jūs piekristu atgriezties dzīvot laukos?

– Ja būtu iespēja attīstībai, es kravātu mantiņas un brauktu atpakaļ.

– Vai notiks vēl kaut kas slikts, ja Latvija iestāsies ES?

– Nē, kāpēc. Izglītības sfērā ir liels atbalsts ES, jo šo sfēru ES dāsni sponsorē.

– Vai esat pārliecināts, ka jums izdosies sekmēt noraidošu balsojumu referendumā? Ir taču oficiālā propaganda, lieli līdzekļi tiek izlietoti, lai pierādītu, ka Latvijai jābūt ES.

– Tieši tāpēc. Latvieši ir tādi, kas drīzāk iestājas pret, nevis par. To demonstrēja šīs pašvaldību vēlēšanas. Es to saucu par intuīciju.

– Ja valdība iedarbina propagandas aparātu, apsola visus nodrošināt ar darba vietām un paaugstināt algas… Vai tad šī intuīcija kaut ko izšķirs?

– Solīt var daudz ko. Solītas ir investīcijas, taču cilvēki redz, ka to ir smieklīgi maz. Var jau solīt, ka, iestājoties ES, uzreiz visi metīsies investēt Latvijā. Mēs esam banānu republika, mēs izlaupām Pasaules Bankas kredītus, aizdevumus un tamlīdzīgi.

– …bet tas taču nav saistāms ar virzību uz ES?

– Tas ir rādītājs, tāpēc nopietns investors ilgi domās, pirms investēs Latvijā, – vai tā ir Eiropā vai nav. Saeimas un valdības solījumi par investoriem ir nenopietni. Ko Eiropā uzskatīja par zagšanu, to arī uzskatīs.

– Tātad jūs patiešām domājat, ka Eiropa var sniegt tikai ļaunu?

– Nē, pozitīva būtu likumu saskaņošana ar ES standartiem. Tagad it kā cenšas kaut ko sakārtot, bet viss iet dziļāk purvā. Pašlaik likumu nesakārtotība ir šausmīga. Kaut vai tāds sīkums kā pievienotās vērtības nodoklis. Pārtikas precēm to varētu noteikt zemāku. Cilvēki, kuru ienākumi tiek iztērēti gandrīz tikai par pārtiku, atviegloti nopūstos, jo tā kļūtu nedaudz lētāka. Un valsts tikai iegūtu no lielāka pārtikas preču apgrozījuma. Šāda kārtība – diferencēts PVN ir dažās Eiropas valstīs. Ir starpība, vai pirkt maizīti ar 18% PVN vai pirkt mersedesu. Nav sevišķi godīgi.

– Tātad likumi Eiropā ir labi, bet citu neko nevajag?

– Jā, pieņemot ES likumdošanu, procesi būs kārtībā. Attīstība noritēs normālā vidē.

– Vai procesi pēc iespējamās iestāšanās ES būtu prognozējami? Kas notiks, kas pazudīs, vai iebrauks imigranti? Kas notiks ar ekonomiku?

– Investīcijas ienāks tāpat kā līdz šim. Varbūt pēc 20 gadiem Latvija izraisīs stabilitātes asociācijas, būs jēdzīga likumdošana. Lauki būs cietēji, iekšzemes kopprodukts kā auga, tā arī turpinās augt. Varbūt par ES naudu varētu sakopt ceļus, bet pārējais nav prognozējams. Ar pašreizējiem likumiem kaut ko uzsākt ir gandrīz bezcerīgi.

– Ja tagad veidotos kāda kustība pret ES, vai jūs tai pieslietos? Kādiem ir jābūt tiem cilvēkiem, pie kuriem jūs ietu, ar kuriem sadarbotos? Vai redzat tādus Latvijā?

– Jāsaka, ka politikā pie mums valda mode. Ja ir slikti ceļi, visi sola labus ceļus. Ja kaut kas ir slikts, visi sola to padarīt labu. Ja paceltos balsis pret ES, uzrastos kāda politiska partija, kas nākamajās vēlēšanās šo saukli uztvertu. Tā būtu politiska spekulācija. Ja tā būtu politiska partija, kas iestātos pret ES, maz ticams, ka es to atbalstītu, jo tā būtu modes lieta.

Iepazīstieties – Ivars Krafts, 26 gadus vecs Eiropas Savienības pretinieks. Internetā izveidojis īpašu mājas lapu http://nees.excelland.com/, kas apkopo informāciju un argumentus pret Latvijas iestāšanos ES. Šī lapa vienlaikus ir arī viņa hobijs.            Iepazīstieties – Ivars Krafts, 26 gadus vecs Eiropas Savienības pretinieks. Internetā izveidojis īpašu mājas lapu http://nees.excelland.com/, kas apkopo informāciju un argumentus pret Latvijas iestāšanos ES. Šī lapa vienlaikus ir arī viņa hobijs. I. Kraftam iespēju darboties internetā sniedz darba vieta, kur viņš daudz laika pavada pie datora. Jāpiebilst, ka I. Krafts strādā lielā starptautiskā kurjerpasta firmā. Kolēģi neuzkrītoši atbalstot viņa idejas. Pats viņš ir tūrisma speciālists, kurš daudz braukājis pa Eiropu un izdarījis secinājumus. Kategoriski noliedz, ka būtu eiroskeptiķis, jo ir viennozīmīgi pret Latvijas iestāšanos ES.

– Vai jūs centienos pret ES darbojaties kā privātpersona?

– Jā, bet man ir domubiedri, un ceru, ka ar laiku mēs varam kaut kā organizēties. Viss sākās ar vienkāršu diskusiju internetā par Eiropas vienoto valūtu eiro. Daudzi sacīja, ka viņiem nepatīk viss, kas saistās ar eiro. Tad es iepazinos ar vienu cilvēku, ar kuru kopā izveidojām mājas lapu. Viņš piegādā informāciju, mēs ceram reģistrēt sabiedrisku organizāciju. Tomēr ir grūtības organizēt cilvēkus, pārsvarā visi ir ļoti aizņemti.

– Pagaidām nekādu aktivitāšu, izņemot mājas lapu, jums nav bijis?

– Nē, ja neskaita diskusijas internetā.

– Kāda ir motivācija šādai nostājai, pozai?

– Demokrātija ir demokrātija, ir viena puse, ir otra puse. Valdība un Saeima ir nolēmušas – iesim uz ES, bet daudzi Saeimā pat neapzinās, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Tiek tērēta valsts nauda dažādiem ES slavinošiem pasākumiem, Eiropas Integrācijas birojam. Tai pašā laikā par ES pretiniekiem neviens īpaši nerūpējas, nemaz nerunājot par finansējumu. Patlaban sabiedrībā ir aptuveni vienāds ES pretinieku un piekritēju skaits, bet tiem, kuri ir pret, nav iespēju izteikties. Igaunijā, Beļģijā, Īrijā gan ir organizācijas, kuras iestājas pret ES un tiek finansētas no valsts budžeta.

– Cerat, ka jūsu domubiedru skaits augs tik strauji, ka referendumā jums izdosies panākt balsojumu pret Latvijas iestāšanos ES?

– Tā pat nav cerība, bet pārliecība, jo šaubīgo ir tik daudz, ka viņi tikai gaida kādu citu pamatotu viedokli. Cik man ir gadījies runāt ar 40 – 50 gadu veciem cilvēkiem, viņi viennozīmīgi ir pret. Šādiem cilvēkiem jau ir dzīves pieredze, viņi intuitīvi jūt, ka nebūs labi. Par ES vairāk iestājas jaunieši, kuri domā, ka viņi varēs vieglāk ceļot, būs iespējas strādāt un mācīties ārzemēs. Bet šīs lietas jau ir pieejamas arī tagad, tāpēc nav jāstājas ES un jāzaudē daļa no savas suverenitātes. ES ir pateikusi, ka Latvijas lauki ir tie, kas visvairāk cietīs. Laukos dzīvo latvieši, tātad cietīs latvieši.

– Vai jūs domājat, ka iestāšanās ES nav vajadzīga, jo viennozīmīgi rezultāts būs slikts?

– Latvijas valstij varbūt tas nav slikti, pieļauju, ka laika gaitā tas var palīdzēt valstij attīstīties. Tomēr tas būs smags trieciens latviešu tautai. Latvieši dzīvo laukos un mazpilsētās. Ja viņi paliks bez darba un naudas, tauta ies bojā.

– Vai tad tagad lauki attīstās?

– Jā, ja likumdošanu sakārtos, lauki attīstīsies. Pagaidām gan laukiem nepievērš pienācīgu uzmanību. Tās pašas kvotas, kuras noteikusi ES, tās traucē mūsu zemniekiem attīstīties.

– Vai jūs nepārliecina tādi argumenti kā drošības apsvērumi, bailes no Krievijas, cenšanās pievienoties kādai kopienai, lai rastu drošības sajūtu?

– Nekas nemainīsies. Tāpat Krievijai pieder vairāk nekā puse Latvijas biznesa. Iestājoties ES, mēs dodam krieviem vienu soli tuvāk Eiropai, jo viņu bizness būs nevis Latvijā, bet jau ES. Tas būtiski neko nemainīs attiecībās ar Krieviju, esam mēs ES vai neesam. Ja Krievijai Latvija būtu vajadzīga kā sava guberņa, mēs jau sen tur būtu. Neviens mums nenāktu palīgā. Latvija nav tik ļoti gards kumoss.

– …bet bija taču…

– Es domāju, ka 1940. gadā tas bija vienkārši revanšisms. Viņi bija nolēmuši paplašināt PSRS robežas līdz bijušajām cariskās Krievijas robežām.

– Jūs baidāties, ka Latvija zaudēs suverenitāti un pašnoteikšanos, iestājoties ES?

– Satversme nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Iestājoties ES, mēs daļu valsts funkciju deleģēsim ES.

– Vai esat mēģinājuši meklēt domubiedrus jau gatavās struktūrās, partijās, organizācijās?

– Ir «Klubs 415», bet viņi ir ļoti radikāli. Mēs darām daļu no tā paša, ko viņi, bet mūs vairāk interesē sabiedrības informēšana. Viņi vēlas paust personisko viedokli.

– Vai jums pašam ir personiska motivācija iestāties pret ES?

– Es esmu nācis no laukiem, zinu, kā tur izskatās. Daži saka – jā, Eiropa mums dod naudu. Var aizbraukt paskatīties, kur ir tā nauda. Nekā tur nav. Es domāju arī par saviem bērniem. Kā viņi dzīvos, vai viņi jutīsies labi, ja tagad latviešu ir mazliet vairāk par pusi savā valstī. Kā viņi jutīsies, ja latvieši būs totāla minoritāte savā valstī tikai tāpēc, ka viņu senči kaut kad būs «galīgi greizi» nobalsojuši referendumā par iestāju ES.

– Jūs uzskatāt, ka latvieši savā zemē kļūs par minoritāti, ja Latvija iestāsies ES?

– Tas ir neizbēgami.Nevar cilvēks, kurš visu mūžu bijis traktorists vai lopkopis, pēkšņi kļūt par inženieri un strādāt pilsētā vai «Hewlett Packard» rūpnīcā, ja viņi šeit sadomā investēt. Kā laucinieki bija bez darba, tā arī paliks.

– Laukos procesi ir vienkārši – jaunatne aizmūk uz pilsētu…

– Diemžēl.

– Jūs taču arī tagad dzīvojat pilsētā?

– Jā.

– Ir kaut kādi nosacījumi, ar kuriem jūs piekristu atgriezties dzīvot laukos?

– Ja būtu iespēja attīstībai, es kravātu mantiņas un brauktu atpakaļ.

– Vai notiks vēl kaut kas slikts, ja Latvija iestāsies ES?

– Nē, kāpēc. Izglītības sfērā ir liels atbalsts ES, jo šo sfēru ES dāsni sponsorē.

– Vai esat pārliecināts, ka jums izdosies sekmēt noraidošu balsojumu referendumā? Ir taču oficiālā propaganda, lieli līdzekļi tiek izlietoti, lai pierādītu, ka Latvijai jābūt ES.

– Tieši tāpēc. Latvieši ir tādi, kas drīzāk iestājas pret, nevis par. To demonstrēja šīs pašvaldību vēlēšanas. Es to saucu par intuīciju.

– Ja valdība iedarbina propagandas aparātu, apsola visus nodrošināt ar darba vietām un paaugstināt algas… Vai tad šī intuīcija kaut ko izšķirs?

– Solīt var daudz ko. Solītas ir investīcijas, taču cilvēki redz, ka to ir smieklīgi maz. Var jau solīt, ka, iestājoties ES, uzreiz visi metīsies investēt Latvijā. Mēs esam banānu republika, mēs izlaupām Pasaules Bankas kredītus, aizdevumus un tamlīdzīgi.

– …bet tas taču nav saistāms ar virzību uz ES?

– Tas ir rādītājs, tāpēc nopietns investors ilgi domās, pirms investēs Latvijā, – vai tā ir Eiropā vai nav. Saeimas un valdības solījumi par investoriem ir nenopietni. Ko Eiropā uzskatīja par zagšanu, to arī uzskatīs.

– Tātad jūs patiešām domājat, ka Eiropa var sniegt tikai ļaunu?

– Nē, pozitīva būtu likumu saskaņošana ar ES standartiem. Tagad it kā cenšas kaut ko sakārtot, bet viss iet dziļāk purvā. Pašlaik likumu nesakārtotība ir šausmīga. Kaut vai tāds sīkums kā pievienotās vērtības nodoklis. Pārtikas precēm to varētu noteikt zemāku. Cilvēki, kuru ienākumi tiek iztērēti gandrīz tikai par pārtiku, atviegloti nopūstos, jo tā kļūtu nedaudz lētāka. Un valsts tikai iegūtu no lielāka pārtikas preču apgrozījuma. Šāda kārtība – diferencēts PVN ir dažās Eiropas valstīs. Ir starpība, vai pirkt maizīti ar 18% PVN vai pirkt mersedesu. Nav sevišķi godīgi.

– Tātad likumi Eiropā ir labi, bet citu neko nevajag?

– Jā, pieņemot ES likumdošanu, procesi būs kārtībā. Attīstība noritēs normālā vidē.

– Vai procesi pēc iespējamās iestāšanās ES būtu prognozējami? Kas notiks, kas pazudīs, vai iebrauks imigranti? Kas notiks ar ekonomiku?

– Investīcijas ienāks tāpat kā līdz šim. Varbūt pēc 20 gadiem Latvija izraisīs stabilitātes asociācijas, būs jēdzīga likumdošana. Lauki būs cietēji, iekšzemes kopprodukts kā auga, tā arī turpinās augt. Varbūt par ES naudu varētu sakopt ceļus, bet pārējais nav prognozējams. Ar pašreizējiem likumiem kaut ko uzsākt ir gandrīz bezcerīgi.

– Ja tagad veidotos kāda kustība pret ES, vai jūs tai pieslietos? Kādiem ir jābūt tiem cilvēkiem, pie kuriem jūs ietu, ar kuriem sadarbotos? Vai redzat tādus Latvijā?

– Jāsaka, ka politikā pie mums valda mode. Ja ir slikti ceļi, visi sola labus ceļus. Ja kaut kas ir slikts, visi sola to padarīt labu. Ja paceltos balsis pret ES, uzrastos kāda politiska partija, kas nākamajās vēlēšanās šo saukli uztvertu. Tā būtu politiska spekulācija. Ja tā būtu politiska partija, kas iestātos pret ES, maz ticams, ka es to atbalstītu, jo tā būtu modes lieta.