Sergejs Mihailovs, 43 gadus vecs, saukts Mihasjs, “karjeru” Krievijā sāka kā ierindas reketieris. 1984. gadā tiesāts par izspiešanu, taču pēc neilgas “sēdēšanas” izlaists un atzīts par nevainīgu. 1989. gadā vēlreiz arestēts par reketu, iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā pavadījis gadu un astoņus mēnešus, taču līdz tiesai lieta nenonāca, jo nebija pierādījumu un liecinieki mainīja liecības. 1993. gadā aizturēts par ieroča nelikumīgu nēsāšanu. Tai pašā gadā aizturēts uz aizdomu pamata par līdzdalību kāda kazino direktora slepkavībā.
Mihailovs bieži tiek dēvēts par tā saucamā noziedzīgā Maskavas Solncevas grupējuma līderi. Tieši ap šo cilvēku patlaban ir sacēlusies neliela jezga, jo pēc viņa vairākkārtējām vizītēm Latvijā varas iestādes beidzot sākušas domāt, vai šī persona maz būtu jālaiž pāri robežai. Pēdējo reizi Mihasjs, pēc RB ziņām, Latvijā uzturējies janvārī, kad piedalījies biznesmeņa Vladimira Cadoviča dzimšanas dienas svinībās. Pēdējais kādreiz ticis aizturēts uz aizdomu pamata par līdzdalību autobraucēja un uzņēmēja Arņa Šķestera slepkavībā. Lieki piebilst, ka drīz vien Cadovičs tika atbrīvots, bet slepkavība tā arī nav atklāta.
RB rīcībā esošās ziņas liecina, ka krievu bandīti viegli un gandrīz nemanāmi pamazām pērk Latviju. Pa gabaliņam vien. Solncevas grupējums Rīgā, Jūrmalā un citur Latvijā iegādājies vērā ņemamus nekustamos īpašumus, un tāpēc šodien RB centīsies īsumā pastāstīt, kā tas notiek. Shēma ir pavisam vienkārša.
Pirkšana un pārdošana rokrokā ar brīvo tirgu pārstaigājusi latvju zemi krustu šķērsu. Pircēji nāk gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, bet vietējā vara daudz nepēta, no kurienes tā nauda, par kuru svešzemju biznesmeņi iegādājas ražošanas uzņēmumus, zemes gabalus, ēkas Rīgas centrā un citur. Latvijā tas nav pieņemts, šeit neviens sevišķi neapgrūtina sevi pat ar jautājumu, vai kādas vietējās amatpersonas dzīves līmenis atbilst viņas ienākumu līmenim. Par ārzemniekiem, tai skaitā krieviem, varas iestādes arī nekādu lielo ziņkārību neizrāda, un naudas atmazgāšana turpinās. Pēc RB rīcībā esošās informācijas, Solncevas grupējums, izmantojot starpniekus, ir iegādājies ne tikai ēkas Rīgā un Jūrmalā, bet arī apjomīgus zemes gabalus, firmas un ražošanas uzņēmumus. Protams, šos īpašumus neiegādājas ne Mihailovs, ne grupējuma vadoņi Semjons Šorins (Ebrejs) un “likumīgais zaglis” Džamals Hačidze (Džemals), bet gan Rietumu kompānijas. Aiz tām plešas tik sazarots īpašnieku tīkls, ka paviršam novērotājam noskaidrot patiesību ir grūti. Krievijas speciālie dienesti gan to zina, taču pierādīt nelikumīgi iegūtas naudas atmazgāšanas faktus ir grūti. Un naudiņa griežas. Latvija pamazām tuvojas Eiropas Savienībai, nekustamo īpašumu cenas paaugstinās, tāpat arī noziedznieki mūsdienās pārtop par respektabliem uzvalkos ģērbtiem uzņēmējiem. Ar solīdu nekustamā īpašuma kapitālu.
Solncevas grupējumam ir pieredze nekustamo īpašumu iegādē. Krievijā viņu nauda ir ieguldīta Šeremetjevas lidostā, bankās, sporta iestādēs, tirdzniecības uzņēmumos. Īpaši “solncevieši” pievērsušies viesnīcu biznesam Maskavas dienvidrietumos (viesnīca “Kosmoss”). Tas, ka grupējums kontrolē lielāko daļu fizisko personu, kuras nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību un prostitūciju, ir gandrīz pašsaprotami. “Solncevieši” bieži vien dodas uz ārzemēm, ne tikai Latviju, bet arī, piemēram, Ķīnu un Vāciju, lai “dibinātu biznesa kontaktus”.
Pašam Mihailovam, kā jau piedienas kārtīgam “krusttēvam”, pieder daļas firmā “Maksim”, kopuzņēmumā “Arbat International”, ungāru “Maqnex Kft”, britu “Ariqon Co Ltd”, Izraēlas firmā “Empirebond Ltd”, kā arī Lihtenšteinā reģistrētā firmā “Rosides Establishment”. Mihasjs bieži redzēts Itālijā, ASV, Francijā, Itālijā, Grieķijā un Izraēlā. Darba gaitas Mihailovs sācis restorānā “Sevastopole” kā oficiants, vadījis pat restorāna komjauniešu šūniņu. Patlaban viņš ir Izraēlas un Krievijas pilsonis. 1994. gadā Mihailovs pārcēlies uz Kostariku, un turienes varas iestādes viņu pat iecēlušas par savu goda konsulu Maskavā. Krievijas politiķiem gan tas nav paticis, un viņa kandidatūra noraidīta. Tomēr diplomātiskā pase palikusi pie Mihasja un garantējusi viņam diplomāta neaizskaramību.
Kāds pazīstams politiķis RB, komentējot situāciju, sacīja šādus vārdus, kurus RB ar nolūku neizskaidro:
“Negribu, lai bandīti legalizē savus īpašumus Jūrmalā. Negribu, lai Jūrmala pārvēršas par Čikāgu 20. gados. Negribu, lai kāds Krievijas organizētās noziedzības grupējums iegūst “Latvijas balzama” kontrolpaketi. Valstī nav politiskās gribas cīnīties ar organizēto noziedzību, un tam ir lobiji pat parlamentā – kādā man ļoti “simpātiskā” partijā.”