Tiesības dzīvot

Edmunds Imša, Galvenais redaktors – Vakara Avīze Vakara Ziņas

Latvija dzimstības lietās iekārtota dīvaini. Ir daudzas ģimenes, kuras vēlas bērnus, taču nespēj savu sapni īstenot. Cilvēki grib bērnu čalas un mazu dvēselīti, kas sasilda visu māju, taču viņiem šī iespēja ir liegta.  Latvija dzimstības lietās iekārtota dīvaini. Ir daudzas ģimenes, kuras vēlas bērnus, taču nespēj savu sapni īstenot. Cilvēki grib bērnu čalas un mazu dvēselīti, kas sasilda visu māju, taču viņiem šī iespēja ir liegta. Bet citi savukārt ir šokēti par to, ka bērns piesaka savu nākšanu pasaulē, un izmisīgi meklē veidus, kā atbrīvoties no mazā cilvēciņa vēl embrija stadijā. Jā, patiešām, cilvēki ir dažādi. Atļaut vai aizliegt abortus — par šo jautājumu var dzirdēt visvisādus viedokļus un argumentus. Visbiežāk — kategoriskus un neiecietīgus, jo vairākums strīdnieku uzskata, ka kompromiss nav pieļaujams. Balts vai melns, taisnība vai meli. Cīņa par patiesību un pareizo viedokli.

Arī Saeimas deputāti, gana izrunājušies par šo tēmu, vakar pieņēma Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, kas cita starpā regulē abortus. Likums tos neaizliedz un reglamentē abortu izdarīšanu. Faktiski atstājot sievietes ziņā izvēles tiesības — izšķiršanos par labu vienam vai otram risinājumam.

Šķiet, diskusijas rimušās un visa atbildība ir novelta uz sievietes pleciem. Bet problēma paliek tā pati — būt vai nebūt. Laist pasaulē jaunu dzīvību vai izravēt ar saknēm. Te ir daudz daždažādu faktoru, kas ietekmē sievietes izvēli. Sākot jau ar vīrieša gatavību piedalīties bērna audzināšanā un izglītotību pretapaugļošanās jomā, sociālajiem un materiālajiem apstākļiem.

Tiesa, ir vēl viens pietiekami svarīgs faktors, proti, valsts gatavība sekmēt dzimstību. Ar visām lielajām valsts iespējām — pabalstiem, stimuliem utt. Un te nu jāsecina, ka atgūtās neatkarības apstākļos Latvijā nav izdarīts nekas, lai sekmētu dzimstību. ANO eksperti aprēķinājuši, ka 2050. ga-dā, nemazinoties iedzīvotāju skaita samazināšanās tempiem, Latvijā būs 1,6 miljoni iedzīvotāju. ANO klusē par to, cik iedzīvotāju varētu būt Latvijā 2100. gadā, bet nav grūti aprēķināt, ka, saglabājoties līdzšinējām tendencēm, šis skaitlis ir apmēram 500 tūkstoši. Turklāt puse no Latvijas iedzīvotājiem ir (būs?) nelatvieši. Vispareizāk būtu to publiski nodēvēt par latviešu tautas lēnu pašnāvību, ko sekmē tuvredzīgā valsts politika. Arī dzimstības jautājumos.

Kāpēc tā, vaicāsiet. Gluži vienkārši. Pie varas esošos dzimstība un demogrāfija neinteresē. Viņiem ir citas prioritātes. Pārsvarā gados vecie cilvēki, kas darbojas valsts pārvaldē un politikā, jau piemirsuši, kas tas ir, un viņu bērni ir pieauguši. Ministriem, skatoties pa mašīnas logu, pasaule šķiet gluži pieņemama. Bet Saeimā sēž deputāti un pļāpā par abortiem. Tā vietā, lai panāktu, ka katra jaunā ģimene un topošā māte varētu rēķināties ar sava mazuļa nodrošinātu bērnību un valsts atbalstu.

– 2002-02-01

© 2024 Edmunds Imša