Pirms mazliet vairāk nekā 2000 gadiem piedzima kāds cilvēks, kura dzīve un nāve pamatīgi mainīja vēstures gaitu. Cēloņi un sekas, bads un slāpes, instinkti un drošība kopš tā brīža atvirzījušies otrajā plānā, jo arvien vairāk ļaužu Krustā Sisto uzskata par savu glābēju un ideālu. Ticot tam, ka šā laika grūtības ir pārejošas un dzīve pēc nāves būs citāda. Daudz labāka. Šo notikumu — Kristus dzimšanu, visdažādāko Ziemassvētku leģendu apvītu, — kristīgā pasaule radusi atzīmēt kā klusus svētkus. Daudzi, tiesa, šajās dienās, atceroties gudro atvestās dāvanas jaundzimušajam ķēniņam, rosīgi iepērkas, lai sarūpētu kaut ko zem eglītes saviem tuvajiem. Nekā slikta šajā nodarbē nav, tikai burzma rodas, ja visi to dara vienlaikus. Un steigā mazliet aizmirstas, ka Kristus nav sludinājis ne brīvā tirgus, ne komunisma, ne biznesa pamatus. Bet pavisam citas lietas. Jo bija ideālists, mūsdienu valodā sakot.

Reiz kāds rakstnieks centās iztēloties, kas notiktu ar Kristu, ja Viņš pēkšņi nokļūtu mūsu vidū. Tepat starp visiem, pirkšanas un pārdošanas burzmā, piemēram, Rīgas centrā. Jā, patiešām, kas gan varētu atgadīties? Vai kāda pacifista dvēsele censtos Viņam iesist ar neļķēm, atriebjoties par karu Afganistānā? Vai varbūt Latvijas premjers pārmestu “Latvijas kuģniecības” ieilgušo privatizāciju un sūdzētos par Starptautisko valūtas fondu un EDSO misiju? Vai sašutušie šoferi gaustos par nenokaisītajām ielām, varbūt pensionāri ierunātos par zemo pensiju un augstajām cenām? Noteikti arī izmisīgus vārdus Viņam nāktos dzirdēt, jo taču neslēpjam, ka neesam mierā ar pastāvošo iekārtu, un šajā ziņā mūsu prātos valda visīstākais ideālisms un tieksme pēc Leiputrijas ar ķīseļa upēm mannā krastos.

Bet visticamāk, ka Kristu neviens ij nepamanītu. Jo ikdiena prasa savu, laiks ir saplānots, tikšanās organizētas, numuri saprogrammēti mobilā telefona atmiņā, hipotekārie kredīti saņemti uz iespējami zemiem procentiem. Steiga auļo caur lielpilsētu kā līzinga automobilis. Jāņi pēc Jāņiem, pēc gada gads, pēc drauga draugs. Bet laiks ir neatgriezenisks. Gaviles un nopūtas, bēdas un prieki paliek vien šaurā svītriņā starp diviem gadu skaitļiem.

Par laimi, Ziemassvētki ir arī brīvdienas, tās gan ir pamanāmas. Ir laiks atpūsties un varbūt pat šo to pārdomāt. Daudzi mēdz aiziet uz baznīcu. Tāds atslodzes brīdis steigai pa vidu. Iespēja nolikt malā ikdienu un pievērsties kaut kam nopietnākam.

Kā tad, bildīsiet, kāda gan daļa “dzeltenajai” avīzei gar Kristu un Ziemassvētkiem? Jums tikai visus ar netīrumiem apliet… Bet dzīve ir tik dažāda, un tajā ir daudz vājību, trūkumu. Vardarbība un sekss, asinis un sperma, nauda un vara ir izteikti cilvēciski jēdzieni, dzīves krāsas un tās neatņemama sastāvdaļa. Var, protams, izlikties, ka šo “dzelteno” lietu nav dabā, tikai tā neīsti sanāks. Falši. Surogāts. Bez mums nebūs “pa īstam”. Tāpēc esam. Un, labu vēlot, būsim kopā ar jums. Priecīgus svētkus!