Nav nekāds noslēpums, ka ebrejus pasaule nemīl, kā to pareizi secināja jau Džonatans Svifts. Uz šā gadsimtiem kultivētā zemapziņas naida fona karš, kas teju draud izcelties Tuvajos Austrumos, neko labu ebrejiem nevēsta. Miljoniem cilvēku Eiropā iziet ielās, lai protestētu pret Izraēlas vardarbību pret palestīniešiem, un teju, teju sāksies ebreju grautiņi. Faktiski tā ir pilsoņu balss, spontāna reakcija, un viss notiek ļoti humāni. Apzinīgi cilvēki protestē pret vardarbību, it kā vardarbība pasaulē būtu kas jauns un Izraēla tagad būtu tas lielākais ļaunuma pūznis.

Pagājuši jau gandrīz trīs gadsimti, kopš apvienotais Eiropas karaspēks 18. gadsimta sākumā pie Vīnes sasita turkus, atvairot līdz šim bīstamāko musulmaņu uzbrukumu kristīgajai Eiropai. Kas būtu noticis ar Eiropu, ja to iekarotu musulmaņi, lasāms Bulgārijas vēsturē. Masu slepkavības, janičāri, sēdināšana uz mieta, kristīgās reliģijas noliegums. To visu dabūja gatavu turki musulmaņi, pakļaujot sev citu tautu. Un nevajadzētu šaubīties ne mirkli, ka arī ar citām Eiropas zemēm būtu noticis tieši tas pats, ja izmisīgā cīņā neizdotos atsist šķībo zobenu karapūļus. Nodrošinot dzīvi Eiropā. Tas gan nenozīmēja, ka kontinentā valdīja miers kā aitu kūtī, pavisam otrādi. Taču bija atsists ienaidnieks, kas apdraudēja eiropiešu fizisko eksistenci un kura mērķis bija pakļaut un nogalināt.

Tagad pasaule zina, kas ir 11. septembris, kad vēlreiz tika pierādīts, ka musulmaņu ekstrēmisms draud nogalināt Rietumu civilizāciju. Iznīcināt, uzspridzināt, ja nevar citādi. Arābu teroristu izrīcības, protams, jau pārvērtušās par kaut ko filmai līdzīgu, jo viss pamazām izplēn atmiņās. Taču svētais karš un nonākšana paradīzē, krītot kaujas laukā, joprojām ir Allāha sekotāju vadmotīvs. Tāpat kā neiecietība un zvērības pret citādi domājošajiem.

Bet Izraēlas valsts, lai kā iebilstu antisemīti, kopš tās dibināšanas ir noteicošais faktors tam, lai arābu iznīcinošās tieksmes paliktu turpat Tuvo Austrumu reģionā un uz āru lauztos tikai atsevišķos gadījumos. Te arī tas sāls. Lietas būtība ir mazliet dziļāka, nekā varētu šķist pirmajā acu uzmetienā, kad ziņu pārraidēs redzam, kā Izraēlas armija karo ar “miermīlīgajiem” palestīniešiem. Eiropa Izraēlai ir lielu pateicību parādā, ka “notur” uz vietas musulmaņu kara tieksmes.