Latvijas komisija par starptautiskā konkursa uzvarētāju par tiesībām veidot otro mobilo telefonsakaru tīklu nosaukusi “LatGSM”, kurā 49% pieder Luksemburgas firmai “Millicom International Cellular” un tās produkcijas izplatītājai Latvijā firmai “Levi & Kuto Latvija”.

51% “LatGSM” akciju, kas pieder Latvijas pusei, savā starpā sadala “Rīgas Komercbanka”, “Vācijas – Latvijas banka” un “SWH Informatīvās sistēmas”.

Taču “Vācijas – Latvijas banka” ir paziņojusi par lēmumu izstāties no konsorcija, lai izvairītos no interešu konflikta.

Komisijai ir iesniegts nodomu protokols par firmu “Millicom”, “Latvenergo” un “Jaunās tehnoloģijas” dalību konsorcijā “Vācijas – Latvijas bankas” vietā. Komisija tāpat iesaka iekļaut konsorcijā uzņēmumu “Alīna”, kas ir Latvijas telesabiedrības “Baltcom” un peidžeru sakaru firmas “Baltcom plus” līdzīpašnieks. Patlaban notiek “Millicom” un “Alīnas” sarunas.

Marta vidū satiksmes ministram Vilim Krištopanam jāparaksta licence, apstiprinot konkursa rezultātus. Krištopans ir arī “Vācijas – Latvijas bankas” padomes priekšsēdētājs.

Tālāk publicēta Krištopana sniegtā intervija BNS Rīgas biroja Latvijas ziņu nodaļas galvenajam redaktoram Edmundam Imšam.

Jaut.:

Kādēļ “Vācijas – Latvijas banka” (VLB) nodos savu daļu GSM konsorcijā tieši “Latvenergo” un SIA “Jaunā tehnoloģija” (SIA JT)? “Latvenergo” strādā ar finansiāliem zaudējumiem, SIA JT ir nepazīstama firma. Kas ir tās īpašnieki, ar ko tā nodarbojas? Vai “Millicom” un “Levi & Kuto” piekrīt strādāt ar “Latvenergo” un SIA JT?

V.K.:

VLB tieši savu daļu nevienam nenodod. 19.februārī VLB akcionāru pilnsapulcē, kuru es vadīju, viennozīmīgi nolēma oficiāli izstāties no konsorcija. Protokola izraksts tika nosūtīts visām ieinteresētajām personām. Turklāt tieši “Millicom International Cellular S.A.” meklē partnerus. VLB tieši nevienam neko nenodod.

Runājot par SIA JT – es arī nezinu, kas tā ir par firmu. Es nezinu. Tam ir komisija. Ja tur galīgi būs ziepes, tad es skatīšos.

Man 15.martā būtu jāparaksta licence, bet, ja man būs vismazākās šaubas par šī konsorcija dzīvotspēju jeb stingrību, to licenci neparakstīšu. Esmu gatavs iet uz tādu soli kā jauns konkurss, ja vajadzēs. Man mugurkaula un stingrības šajā jautājumā pietiks. Es nogaidīšu tās 30 dienas un pieņemšu lēmumu šajā jautājumā. Pagaidām es tikai skatos un domāju.

Viss acīmredzot beigsies ar to, ka es atradīšu iespēju, kā atrisināt šo jautājumu tā, ka man vispār neko nevarēs pateikt. Tad man vienkārši būs žēl, ka man ne par ko būs sagāzuši virsū visādas ziepes.

Jaut.:

Par jauna konkursa iespējām. Pašlaik notiek “Millicom” un “Alīnas” sarunas, iespējams, ka ir grūti vienoties. Ja viņi nevienojas, vai jūs esat gatavs izsludināt jaunu konkursu?

V.K.:

Protams. Kā savādāk. Bet man vispār nepatīk, kas tur notiek. Es tikai klausos ar vienu ausi, es tur neinteresējos, man ir citas problēmas. Bet nu, redzēs, laiks rādīs. Es nogaidīšu tās 30 dienas, tad paskatīšos ko darīt.

Jaut.:

Kādēļ VLB nolēma izstāties no konsorcija?

V.K.:

Pirmkārt, tas nav banku bizness. Tas netika saskaņots ar akcionāru pilnsapulci un padomi. Kamēr netiek ieguldīta nauda, tikmēr nekas netiek saskaņots. Tā bija faktiski it kā menedžmenta pašdarbība. No otras puses, tas bija tāpēc, ka ārzemju kompānijas meklēja solīdus partnerus, kam ir kaut kāds vārds šeit, lai konkursa komisija saka apmēram tā – nu ja, tiem jau nauda ir. Faktiski tas spiediens bija no partneriem, ne tikai uz VLB. Tur bija arī “Rīgas Komercbanka”, citās kompānijās bija citas, “Latvijas Dzelzceļš” tur figurēja. Kāpēc? Tāpēc, ka konsorcijā saskaņā ar konkursa noteikumiem 51% bija jābūt Latvijas pusei.

Turklāt VLB apvienojas ar “Hansapank” (HP). HP ir pilnīgi apmierināta, piekrīt tam, ka VLB izstājas no konsorcija. Turklāt VLB pārdod savu daļu dažās sīkās uzņēmējsabiedrībās, piemēram, savu daļu “Picca TV”, nekustamā īpašuma firmā “Interbaltija Alfa”. Paliek tīrs bankas darbs, bankas bizness.

Jaut.:

Vai preses konferencē par konkursa rezultātiem Ināras Rudakas minētais arguments par monopolizācijas nepieļaujamību, proti, “Motorola” jau Latvijā īsteno rāciju tīkla projektu, ir pietiekami svarīgs un nopietns?

V.K.: Es nezinu, es uzskatu, ka Rudaka pārvalda sakarus, es sakaros esmu vājš cilvēks. Ja viņa tā saka, tad acīmredzot viņai ir argumenti. Viņa bija komisijas priekšsēdētāja.

Jaut.:

Ar ko, pēc Jūsu domām, “Millicom” ir labāks par “Motorolu”?

V.K.:

Principā šīs sarunas vadmotīvs ir tāds – es pilnīgi uzticos komisijai, un ja tā to nolēma, man nav ne mazāko tiesību iejaukties. Pēc manām domām, “Millicom” bija tiešām labs finansu plāns. “Millicom” ir profesionāls operators, bet “Motorola” nodarbojas vairāk ar tehnikas pārdošanu. Bet es negribu salīdzināt šīs kompānijas, es neesmu sakaru speciālists. Es neuzskatu, ka tur būtu kāds ģēnijs zaudētājs, kas ir par trim galvas tiesām pārāks un būtu apdalīts.

Jaut.:

“Millicom” konsorcijā ir 44%. Tas nozīmē, ka licences saņemšanas gadījumā viņi reāli var veikt visu menedžmenta kontroli?

V.K.:

Ļoti labi – kas iegulda naudu, tas kontrolē. Tā nemēdz būt, ka vieni iegulda naudu, bet kontrolē citi. Tas biznesā ir vienkārši. Tagad, piemēram, HP pērk VLB, ko es tur maisīšos viņu darbā iekšā. Lai viņi ieved tur savu kārtību, tādēļ, ka viņi maksā. Manām kompānijām piederēs HP akcijas Tallinā. Tur neviens neuztraucas, ka kāds no Latvijas pērk lielākās bankas akcijas. Tur nav tāda brēka kā šeit.

Jaut.:

Tomēr Latvijas puses partneri uztraucas par to, ka ārvalstu kompānija kontrolēs GSM operatora tīklu, kļūstot par nekontrolējamu monopolu?!

V.K.: Nu, tad Latvijas puses partneri varēja 100% taisīt savu kompāniju, ja viņiem ir nauda. Tur taču nepieciešamas milzīgas investīcijas. Vispirms ir jāieliek, lai paņemtu. Nu, no kurienes Latvijas pusei tāda nauda! Tas jau nav tā, redziet, nav tā, ka privatizēja kaut ko. Te vienkārši tiesības ielikt naudu un ilgā laikā pelnīt. Kādus 5 – 10 gadus šis projekts ilgs. Pirmajā dienā tas neko nenes.

Jaut.:

Vai “Millicom” un “Levi & Kuto” projekts padarīs mobilo telefonu lētāku un pieejamāku iedzīvotājiem, nekā tas būtu, ja operatora funkcijas uzņemtos “Motorola”? Proti, “Motorola” solījās pārdot aparātus par cenu, kas mazāka par 100 latiem, sponsorējot dīlerus. Turklāt šajā gadījumā tiktu atbalstīti vietējie ražotāji – “Dambis”.

V.K.:

Es negribu tā salīdzināt. Ko nozīmē – “Motorola” solīja sponsorēt dīlerus? Tie, kas nodarbojas ar sponsorēšanu, vispār man liekas aizdomīgi.

Jaut.:

Tomēr “MobiLat” projekts bija uz pusi lētāks par “LatGSM” projektu, proti, 50 miljoni USD pret 110 miljoniem USD??

V.K.:

Neviens tāpat par velti naudu neliek. Ja bija lielāki ieguldījumi, arī atdeve bija paredzēta lielāka. Ja konkurē divas kompānijas, kā tur vispār var kaut ko diktēt. Mobilais telefons – divi tīkli, divi operatori. Tur neizbēgami cenai jākrītas.

Jaut.:

Vai ir plānots radīt arī trešo mobilo sakaru operatoru tīklu?

V.K.:

Tam nepieciešami aprēķini. Tur nevar balstīties uz emocijām. Vai vispār kāds gribēs ieguldīt, vai viņi varēs nopelnīt. Es domāju, ka ar laiku – noteikti. Jo vismaz Somijā ir septiņi operatori.

Jaut.:

Kādēļ “Vācijas – Latvijas banka” neizstājās no konkursa uzreiz pēc tam, kad Jūs kļuvāt par satiksmes ministru? Tagad ir pamats uzskatīt, ka banka var izdevīgi pārdot savu daļu konsorcijā, un iespēja runāt par interešu konfliktu.

V.K.:

Lai neiegāztu pārējās kompānijas. Viņi ir ieguldījuši naudu, atraduši it kā solīdu partneri. Nu pēkšņi liktenis lemj, ka es kļūstu par ministru. Ko tad mēs tagad – stājamies ārā, līdz ar to pēc noteikumiem kompānija ir ārā no konkursa. Tad jau iegāztu pārējos partnerus.

Jaut.:

Jums pieder galīgais vārds, parakstot operatora licenci?

V.K.:

…bet, tikai pamatojoties uz konkursa komisijas protokolu un slēdzienu. Bet es to komisiju nenozīmēju. Ja es pats būtu viņu norīkojis. Man nav ne mazākā pamata tos cilvēkus mocīt, viņi ir strādājuši, viņiem ir bijušas kādas 15 sēdes, viņi tur ir pētījuši.

Jaut.:

Taču komisijas sastāvu apstiprināja iepriekšējais satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, jūsu partijas “Latvijas Ceļš” biedrs.

V.K.:

Redziet, šinī mazajā valstiņā visi viens otru pazīst. Visi ir viens otru redzējuši, visi viens ar otru kaut kur bijuši.

Jaut.:

Vai VLB pārdos savu daļu konsorcijā? Ja pārdos, tad par kādu cenu?

V.K.:

To vajag paprasīt tiem, kas nāks VLB vietā, cik viņi samaksājuši bankai, un viss. Es gribu redzēt, kā “Latvenergo” varēs noslēpt, ja gadījumā samaksās.

Jaut.:

Ja gadījumā tāds darījums notiks, to atkal sauks par interešu konfliktu.

V.K.:

Es nedomāju, ka tur varētu būt kaut kādas pasakainas [summas]. Es vispār nedomāju, ka tur kaut kas tiks maksāts, jo tā lieta ir pārāk sīka pašlaik un pārāk nepatīkama, lai kaut kas tāds notiktu.

Jaut.:

Jūs jau agrāk esat apgalvojis, ka banka jums nesniedz nekādus ienākumus.

V.K.:

Protams.

Jaut.:

Kādas markas mobilo telefonu un kādā tīklā Jūs lietojat, vai esat gandarīts par pakalpojumu kvalitāti?

V.K.:

Es lietoju “Sony” GSM tīklā, tas ir maziņš, ar ļoti spēcīgu bateriju. Tāpat nav aparatūras, lai noklausītos sarunas, jo tā maksājot pusmiljonu dolāru. Mums jau nevienam Latvijā nav tādas naudas.