Kāds labums Eiropai no Latvijas? Pirmajā acu uzmetienā nav Eiropai no mums nekāda izdevīguma. Ko gan var dot maza zeme lielai valstu savienībai?      Kāds labums Eiropai no Latvijas? Pirmajā acu uzmetienā nav Eiropai no mums nekāda izdevīguma. Ko gan var dot maza zeme lielai valstu savienībai? Ja nu vienīgi Latvija varētu savā labā, savās interesēs izmantot miljoniem vērtos Eiropas palīdzības resursus. Žēl, ka to iedarbību joprojām tikpat kā nejūt, jo strukturālo un citu fondu apgūšana buksē.

Eiropa nav labdarīga brīnumzeme

Pagaidām Eiropas plusu ir maz, bet tos sološās saldās balsis kļūst arvien klusākas. Arī tik spēcīgu triecienu pa patērētāju maciņiem neviens nebija gaidījis. Trīs mēnešus pēc iestāšanās ir skaidrs, ka Eiropa nav Leiputrija, zemē ar piena upēm un ķīseļa krastiem neesam nonākuši un vēl ilgi tur nebūsim. Oficiālā Eiropas statistika deklarē, ka Latvija ir visnabadzīgākā valsts ES un tāda paliks vēl vismaz dažus gadus.

Atsaucot atmiņā Baltijas iztirgošanu lielvalstīm pirms un pēc II pasaules kara un modernās pasaules aizņemtību ar peļņas gūšanu, ļoti grūti ticēt, ka ES ir nesavtīga labdarības organizācija. Bezmaksas siers ir brīvi pieejams tikai vienā vietā. Diezin vai Eiropa ir gatava dāļāt naudu tikai un vienīgi tādēļ, lai vienmērīgi attīstītu visus ES reģionus. Kaut kāds dziļāks stratēģisks aprēķins motivēja centienus paplašināt savienību līdz pašreizējam 25 dalībvalstu modelim. Ievirzot domu tik pragmatiskā cēloņsakarību gultnē, modernajā paplašināšanās un tuvo kaimiņu politikā visprātīgāk būtu meklēt ekonomiskas izdevības un biznesa intereses.

Latvija – durvis uz Krieviju

Visticamākais pieņēmums, kas rodas, analizējot skaitļus un ES amatpersonu izteikumus, liecina, ka Baltijas valstu uzņemšana tiek saistīta ar veco Eiropas valstu cerībām piekļūt cieši tuvu Krievijai, kas ir viens no lielākajiem noieta tirgiem. Tādā gadījumā Eiropai ir taustāms un neapšaubāms labums arī no Latvijas. Ne muitas, ne robežu šķēršļu ceļā uz austrumiem. Tātad Eiropai Latvija varētu būt nepieciešama galvenokārt kā tramplīns un tranzīta izejas punkts sakariem ar austrumu kaimiņu.

Par labu šai versijai liecina gan vārdi, gan darbi. Piemēram, Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferheigens ir teicis: “Baltijas reģions ietver virtuāli visu Eiropas tagadni un pagātni. Tas atrodas tur, kur ilggadējie ES dalībnieki tiekas ar nākotnes dalībvalstīm un Krieviju, vissvarīgāko paplašinātās savienības politisko kaimiņu un sadarbības partneri.” Un vēl: “Baltijas reģions ir īpaši nozīmīgs, jo tā ir vienīgā vieta, kur Krievija ģeogrāfiski saskaras ar rietumiem.”

Interesanti, ka ES lielāko palīdzības programmu PHARE un ISPA līdzekļi līdz šim ir ieguldīti Latvijas dzelzceļa, autoceļu, austrumu robežas un infrastruktūras sakārtošanā. Proti, tie ir virzīti, lai atvieglotu, modernizētu un sekmētu Latvijas un Baltijas pārvēršanu par valstīm, caur kurām var ātri un viegli izbraukt – no vienas robežas līdz otrai. Šim mērķim tiek realizēti projekti aptuveni 200 miljonu eiro apjomā. Projektu rindā var minēt Saulkrastu apvedceļa būvniecību, Via Baltica apvedceļa uzlabošanu, vilcienu kustības vadības sistēmas modernizāciju Latvijas austrumu – rietumu dzelzceļa koridorā (67,5 miljoni eiro 2001. gadā), integrētas Latvijas robežas administrācijas un infrastruktūras attīstību u.c.

Eiropai grūti laiki

Vēl kāda realitāte – sakārtotā un civilizētā Eiropa pārdzīvo nopietnas saimnieciskas grūtības. Eiro zonā ekonomikas pieaugums prognozējams zem diviem procentiem šogad un mazliet virs diviem procentiem nākamgad.

Starptautiskais valūtas fonds šos gliemeža gaitas tempus skaidro ar neveiksmīgu investīciju politiku, pieaugošo bezdarbu un patērētāju pieprasījuma stagnāciju. SVF secina, ka ekonomiskā izaugsme esot īpaši atkarīga no ārējā pieprasījuma.

Tādēļ ES tirdzniecība ar jaunajām dalībvalstīm un kaimiņvalstīm sniegtu Eiropai spēcīgu attīstības stimulu. Neapšaubāmi, ka līdz ar paplašināšanos vecā Eiropa jau ir ieguvusi jaunus noieta tirgus. Nu vecās dalībvalstis var straujāk atpelnīt ieguldījumus ES budžetā. Piemēram, Vācijas ieguvums tirdzniecībā ar austrumu bloka valstīm jau 1999. gadā trīs reizes pārsniedza tās ieguldījumu ES kopīgajā maciņā.

To, kā Eiropa var sekmīgi pārdot savas preces jaunajās dalībvalstīs, skaidri apliecina Latvijas ārējā tirdzniecība. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību pieaug nepārtraukti. Imports pārsniedz eksportu vairāk nekā par 70%, un ES ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris. Secīgi, ievedam no Eiropas visu, ko vien var ievest, turienes ražotājiem par lielu prieku.

Pagaidām neizmantotās iespējas

Lai neiegrimtu pesimismā, jāsaka, ka Eiropas līdzšinējie sasniegumi liecina: apvienojoties valstis spēj sasniegt lielāku ekonomisko potenciālu, panākt ekonomiku straujāku izaugsmi un sekmēt iedzīvotāju labklājību.

Arī Latvijas izaugsme iegūst ārkārtīgi spēcīgu, vēl nebijušu impulsu pēc iestājas ES, jo paveras jaunas tirgus un biznesa iespējas. Šo iespēju daļēji aptumšo Latvijas ierēdņu nespēja apsaimniekot ES naudu, ko labi apzinās arī Briselē. G. Ferheigens kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem ir atzīmējis, ka “īpaša uzmanība jāpievērš administrācijai un finanšu kontrolei – instrumentiem, kas vajadzīgi, lai pilnībā izmantotu naudu, kas nāks no Briseles ekonomikas un infrastruktūras uzlabošanai”.

Nevilšus jāsecina, ka viss jau būtu skaisti, ja cilvēkiem pēc iestāšanās vismaz kaut kādās jomās uzlabotos dzīve. Taču pagaidām nekādi īpašie sasniegumi nav novērojami.

“(..) esmu jau teicis, ka tūlīt pēc iestāšanās redzama efekta katra cilvēka dzīvē nebūs, taču tāds būs ar laiku. Un ir pilnīgi saprotami, ka pirmajā, otrajā vai trešajā gadā ar sabiedrisko domu būs grūtības un cilvēki var pavērsties pret ES,” teica paplašināšanās komisārs vienu dienu pēc referenduma Latvijā.