Latvijas prezidente joprojām ir vai vismaz ir bijusi pusslepenā organizācijā, turklāt šo faktu rūpīgi slēpusi. Un prātīgi darīts, jo diezin vai kāds šeit to vērtētu par labu esam.

Ja par nesaprotamām lietām un eņģeļiem sāk runāt Štoknis jeb Kalns, viņu ieliek trakomājā uz ilgu laiku. Un pelnīti. Par ezotērismu un šamanisku iesvētīšanu ir runājusi arī Vaira Vīķe–Freiberga, taču atšķirībā no Štokņa viņa pēc dažiem gadiem kļuva par Latvijas valsts galvu.

Atšķirība tātad ir nevis vārdos, bet pasniegšanas stilā vai manierē, kā arī auditorijā. VVF nav uzmākusies cilvēkiem ar savu ideju absolūto patiesīgumu, bet darījusi tautai tīkamus darbus un kritizējusi politiķus. Būtībā prezidenta amats ir viena zelta bedre, jo stāv pāri politikai, bet neiesaistīšanās netīrajā politikā mūsdienās ir labas reputācijas ķīla. Tas ļāvis prezidentei būt populārai un mazliet noslēpumainai.

Tas, kas īsti lācītim vēderā jeb ko sirds dziļumos domā Valsts prezidente, palicis aiz kadra. Tomēr ir saglabājusies kāda teju vai 10 gadu veca intervija, kurā VVF runājusi par mistiskās ekstāzes brīžiem, atklāsmes uzplaiksnījumiem un mistiskiem pārdzīvojumiem. Šīs lietas notikušas, apejot visas mums zināmās baznīcas, kaut kādā nezināmā formā. Iespējams, ka tā arī ir kāda slepena mācība, kas pieejama tikai izredzētajiem, kuri stāv virs visiem un var visus mācīt dzīvot. Prezidente arī savu piederību Roze krusta ordenim ir rūpīgi slēpusi.

Protams, ka katram ir tiesības dzīvot un atpūsties tā, kā sirds kāro, ja vien netiek aizskartas citu cilvēku tiesības. Tomēr prezidente varētu būt bijusi atklātāka, jo viņas ilgā un izvairīgā klusēšana par masonu tēmu nevilšus mudina domāt, ka kaut kas šajā lietā nav īsti tīrs.