{"id":2174,"date":"2024-07-25T08:50:49","date_gmt":"2024-07-25T08:50:49","guid":{"rendered":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174"},"modified":"2024-08-02T20:23:41","modified_gmt":"2024-08-02T20:23:41","slug":"prezidente-mani-sapina-viss-kas-kaite-valstij","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174","title":{"rendered":"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij"},"content":{"rendered":"\t\t<div data-elementor-type=\"wp-post\" data-elementor-id=\"2174\" class=\"elementor elementor-2174\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-1d2cf822 e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-parent\" data-id=\"1d2cf822\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-33d2c08c e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-parent\" data-id=\"33d2c08c\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-6bbb3f0d e-con-full e-flex wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-child\" data-id=\"6bbb3f0d\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-7d618032 elementor-widget elementor-widget-image\" data-id=\"7d618032\" data-element_type=\"widget\" data-e-type=\"widget\" data-widget_type=\"image.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<img fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" width=\"960\" height=\"657\" src=\"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5-1024x701.webp\" class=\"attachment-large size-large wp-image-2175\" alt=\"\" srcset=\"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5-1024x701.webp 1024w, https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5-300x205.webp 300w, https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5-768x526.webp 768w, https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp 1250w\" sizes=\"(max-width: 960px) 100vw, 960px\" \/>\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-1956d8ec e-con-full e-flex wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-child\" data-id=\"1956d8ec\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-692be552 e-con-full e-flex wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-child\" data-id=\"692be552\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-1be8c8f elementor-widget elementor-widget-heading\" data-id=\"1be8c8f\" data-element_type=\"widget\" data-e-type=\"widget\" data-widget_type=\"heading.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t<h2 class=\"elementor-heading-title elementor-size-default\">Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij<\/h2>\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-5184a22e e-con-full e-flex wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-child\" data-id=\"5184a22e\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-202bcb5c elementor-widget elementor-widget-text-editor\" data-id=\"202bcb5c\" data-element_type=\"widget\" data-e-type=\"widget\" data-widget_type=\"text-editor.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t<p><em>Edmunds Im\u0161a, Anita Dauk\u0161te &#8211; R\u012bgas Balss<\/em><\/p>\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-32808f37 e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-parent\" data-id=\"32808f37\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-18eb791b elementor-widget elementor-widget-text-editor\" data-id=\"18eb791b\" data-element_type=\"widget\" data-e-type=\"widget\" data-widget_type=\"text-editor.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t<p class=\"Standard\">Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga katr\u0101 intervij\u0101 presei atkl\u0101j jaunas svar\u012bgas p\u0101rdomas par valsts dz\u012bvi un n\u0101kotni. Ar\u012b intervij\u0101 \u00abR\u012bgas Balsij\u00bb vi\u0146a n\u0101ca klaj\u0101 ar vair\u0101k\u0101m svar\u012bg\u0101m atzi\u0146\u0101m &#8211; Latvij\u0101 b\u016btu main\u0101ma Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113ma, deput\u0101tus v\u0113lot gan no vienmand\u0101ta apgabaliem, gan p\u0113c partiju sarakstiem, lai nostiprin\u0101tos saikne starp varu un sabiedr\u012bbu. Valsts prezidentei ir kauns, ka regul\u0101ri j\u0101uzklausa s\u016bdz\u012bbas no investoriem un biznesme\u0146iem par ier\u0113d\u0146u korupciju Latvij\u0101, un vi\u0146u p\u0101rsteidz iedz\u012bvot\u0101ju sp\u0113jas izgudrot vis\u0101das sh\u0113mas, k\u0101 apkr\u0101pt valsti. V. V\u012b\u0137e- Freiberga nol\u0113musi apmekl\u0113t vair\u0101kas intern\u0101tskolas Latvij\u0101 un person\u012bgi run\u0101t ar b\u0113rniem taj\u0101s, jo atbild\u012bg\u0101s instit\u016bcijas valst\u012b izr\u0101da vienaldz\u012bbu pret b\u0113rnu probl\u0113m\u0101m.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga sarun\u0101jas ar RB galven\u0101 redaktora pirmo vietnieci Anitu Dauk\u0161ti un galven\u0101 redaktora vietnieku Edmundu Im\u0161u.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; 1994. gada novembr\u012b j\u016bs valsts sv\u0113tkos teic\u0101t asu runu, kritiz\u0113jot sabiedr\u012bbas negrib\u012bgo atbr\u012bvo\u0161anos no totalit\u0101risma ideolo\u0123ijas. Vai 2000. gad\u0101 sabiedr\u012bba ir atbr\u012bvojusies no \u0161\u012bs ideolo\u0123ijas?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Baidos, ka tas b\u016bs ilgs un gr\u016bts process, iekams atbr\u012bvosimies no vis\u0101m sek\u0101m. Jo tom\u0113r pusgadsimts ir pusgadsimts. Paliku\u0161as \u013coti dzi\u013cas psiholo\u0123iskas p\u0113das, \u013caudis, piel\u0101gojoties toreiz\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem, ir pie\u0146\u0113mu\u0161i gan nost\u0101ju, gan paradumus un dz\u012bves strat\u0113\u0123iju. Tagad apst\u0101k\u013ci krietni vien main\u012bju\u0161ies. Atjaunojot neatkar\u012bbu, bij\u0101m spiesti daudz ko izmain\u012bt un piel\u0101goties. Bet ir t\u0101das lietas, kas varb\u016bt v\u0113l nav apzin\u0101tas. T\u0101s dro\u0161i vien paliks visilg\u0101k. T\u0101s lietas, kuras apzin\u0101mies, ir visviegl\u0101k main\u012bt. T\u0101s, kuras neapzin\u0101mies, main\u012bt ir gr\u016bt\u0101k. Toreiz run\u0101jot, viens no maniem m\u0113r\u0137iem bija celt gaism\u0101 visus paradumus jeb psiholo\u0123isk\u0101s nost\u0101jas &#8211; reliktus no k\u0101dreiz\u0113j\u0101s piel\u0101go\u0161an\u0101s. Celt tos gaism\u0101, analiz\u0113t, k\u0101 tie radu\u0161ies un darbojas. Kad redzamas alternat\u012bvas, cilv\u0113ks k\u013c\u016bst atbr\u012bvots un sp\u0113j\u012bgs izv\u0113l\u0113ties citu r\u012bc\u012bbu.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Man \u0161\u0137iet, ka totalit\u0101risma sekas juridiski m\u0113s \u013coti \u0101tri likvid\u0113j\u0101m &#8211; atjaunoj\u0101m Satversmi, Saeimas darb\u012bbu, daudzpartiju sist\u0113mu. Juridisko valstisko b\u0101zi var\u0113j\u0101m main\u012bt \u0101tri. Ieviest tirgus ekonomiku un atk\u0101pties no centraliz\u0113t\u0101s tirgus ekonomikas &#8211; to ar\u012b, kaut gan ieviest sekm\u012bgu un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu tirgus ekonomiku &#8211; tas ir m\u016b\u017ea darbs, jo konkurence ir ne\u017e\u0113l\u012bga. Neb\u016bs t\u0101, ka vienu dienu uzmod\u012bsimies un teiksim: esam apguvu\u0161i tirgus ekonomiku, varam atdus\u0113ties uz lauriem, nekas vairs nav j\u0101dara. N\u0113, visu m\u016b\u017eu b\u016bs j\u0101str\u0101d\u0101, lai apg\u016btu konkur\u0113tsp\u0113ju.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Da\u017eas psiholo\u0123isk\u0101s lietas ir t\u012bri cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas &#8211; vienalga, lai k\u0101da b\u016btu iek\u0101rta, cilv\u0113kiem ir j\u0101c\u012bn\u0101s ar savu ap\u0101tiju, pesimismu, bezcer\u012bbu, vainas novel\u0161anu uz citiem, j\u0101piespie\u017e sevi uz\u0146emties atbild\u012bbu. T\u0101s ir cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas, un ar t\u0101m visu m\u016b\u017eu j\u0101c\u012bn\u0101s. Jaut\u0101jums ir &#8211; k\u0101 veidot sabiedr\u012bbu un valsti, kur\u0101 likumu strukt\u016bra, sabiedrisk\u0101 iek\u0101rta ir optim\u0101las psiholo\u0123isko v\u0101j\u012bbu atrisin\u0101\u0161anai, lai cilv\u0113ki b\u016btu mier\u012bgi, p\u0101rtiku\u0161i un laim\u012bgi.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; J\u016bs piemin\u0113j\u0101t daudzpartiju sist\u0113mu. Guntis Ulmanis savas prezident\u016bras beig\u0101s asi kritiz\u0113ja politisk\u0101s partijas. Vai, j\u016bsupr\u0101t, \u0161\u012b sist\u0113ma darbojas norm\u0101li un pilda savas funkcijas?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; J\u0101izdala divi l\u012bme\u0146i: viens ide\u0101lais, otrs &#8211; re\u0101lais. Ide\u0101li partijas p\u0101rst\u0101v at\u0161\u0137ir\u012bgus koncentr\u0113tus viedok\u013cus. To da\u017e\u0101d\u012bba garant\u0113, ka sabiedr\u012bb\u0101 neviens uzskats nav domin\u0113jo\u0161ais, kas savu uzskatu uzspie\u017e citiem. M\u0113s katrs redzam mazliet cit\u0101di to kron\u012bti, atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101 raug\u0101mies uz svec\u0113m, m\u0113s katrs redzam to no sava le\u0146\u0137a (intervija notiek pie galda, uz kura atrodas Adventes vainags. &#8211; Aut.). Bet b\u016bt\u012bb\u0101 mums visiem, savus redzespunktus saliekot kop\u0101, veidojas objekt\u012bva aina. \u0160o daudzo le\u0146\u0137u sp\u0113ja apl\u016bkot probl\u0113mu ir vesel\u012bg\u0101ka nek\u0101 tad, ja viens saka: es esmu prezidents, es uzz\u012bm\u0113\u0161u \u0161o kroni, t\u0101ds tas izskat\u0101s, un cauri, parakstieties apak\u0161\u0101. Ja redzat to sav\u0101d\u0101k, tas neskait\u0101s, mans redz\u0113jums ir tas vien\u012bgais, kas skait\u0101s.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Protams, b\u016btisks partiju sist\u0113mas jaut\u0101jums ir, k\u0101 \u0161ie da\u017e\u0101die redz\u0113jumi var savstarp\u0113ji sadz\u012bvot un tom\u0113r \u013caut valstij att\u012bst\u012bties un sekm\u0113t l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu. Man \u0161\u0137iet, ka, balstoties uz \u0161o jaut\u0101jumu, K\u0101rlis Ulmanis sav\u0101 laika izdar\u012bja radik\u0101lus secin\u0101jumus un sac\u012bja: n\u0113, da\u017e\u0101die viedok\u013ci ir trauc\u0113klis. Un vi\u0146\u0161 tolaik nebija vien\u012bgais. M\u016bsu kaimi\u0146zem\u0113s bija diktatori, nerun\u0101jot nemaz par Hitleru un Sta\u013cinu. Tas ir viens risin\u0101jums, bet ne tas sekm\u012bg\u0101kais.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Daudzpartiju sist\u0113mas darbo\u0161an\u0101s atkar\u012bga no div\u0101m liet\u0101m &#8211; cik labi ir cilv\u0113ki, kas taj\u0101s iest\u0101jas, k\u0101da ir vi\u0146u cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te. Savuk\u0101rt cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te ir atkar\u012bga no sabiedr\u012bbas, kas vi\u0146us izaudzin\u0101jusi. Un otrs &#8211; k\u0101ds ir vi\u0146u politiskais un ideolo\u0123iskais briedums, k\u0101da ir vi\u0146u pieredze konceptu\u0101laj\u0101 un ideolo\u0123iskaj\u0101 dom\u0101\u0161an\u0101.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Desmit gadu v\u0113sture m\u016bsu politiskaj\u0101m partij\u0101m, protams, ir p\u0101r\u0101k \u012bss laika posms, lai att\u012bst\u012btu un izveidotu k\u0101du politisko viedokli, nost\u0101ju, sakar\u012bbu. Teiksim, kaut vai lab\u0101 un kreis\u0101 sp\u0101rna ideolo\u0123iju, k\u0101 to d\u0113v\u0113 fran\u010di. Tur tas ir diezgan skaidri iez\u012bm\u0113ts. Latvij\u0101 \u0161\u012b lab\u0101 un kreis\u0101 roka &#8211; diezgan bie\u017ei t\u0101s nevar at\u0161\u0137irt. Zin\u0101mos jaut\u0101jumos t\u0101s izskat\u0101s glu\u017ei vien\u0101das. Mums nav tik skaidri izveidojusies partiju ideolo\u0123isk\u0101 b\u0101ze, k\u0101 tas ir nobriedu\u0161\u0101s demokr\u0101tij\u0101s, kaut gan demokr\u0101tija ir process, kam nemit\u012bgi j\u0101pilnveidojas un kas nedr\u012bkst apst\u0101ties.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Tad, kad v\u0113l\u0113t\u0101js izdara savu izv\u0113li, vi\u0146\u0161 dom\u0101, ka izv\u0113l\u0113t\u0101 partija p\u0101rst\u0101v k\u0101du viedokli. Kad partija s\u0101k darboties Saeim\u0101, puse t\u0101s deput\u0101tu aizstaig\u0101 uz vienu pusi, otra puse kaut kur citur, bet tre\u0161ie paliek turpat uz vietas. Kas t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 notiek ar tautas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu? Rodas gr\u016bt\u012bbas ar partiju sarakstiem, piesaist\u012b\u0161an\u0101s vienam vai otram politiskam sp\u0113kam nav stabila. Veiksm\u012bgs risin\u0101jums ir, piem\u0113ram, Kan\u0101d\u0101, kur katram iecirknim ir savs deput\u0101ts. Fiziskam un \u0123eogr\u0101fiskam iecirknim. Piem\u0113ram, R\u012bgas Latgales priek\u0161pils\u0113tai b\u016btu savs deput\u0101ts Saeim\u0101. Prei\u013cos b\u016btu savs iecirknis, v\u0113l\u0113t\u0101ji tur iev\u0113l\u0113tu deput\u0101tu, kas p\u0101rst\u0101v k\u0101du partiju. Tad izveidojas dubulta atbild\u012bba, turkl\u0101t pilso\u0146i ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies konkr\u0113tu personu. V\u0113l\u0113t\u0101ji var braukt uz R\u012bgu, iet pie deput\u0101ta Saeim\u0101, vi\u0146am var vaic\u0101t balsojumu motiv\u0101ciju, paust savu apmierin\u0101t\u012bbu. Amerik\u0101 tas t\u0101 notiek, Kan\u0101d\u0101 t\u0101 notiek. Latvij\u0101 iedz\u012bvot\u0101js, kas ir neapmierin\u0101ts ar notieko\u0161o Saeim\u0101, nekur nevar griezties, var tikai lam\u0101t valsti un teikt, ka t\u0101 nekam neder. Tas ir viens no iemesliem, k\u0101d\u0113\u013c notiek atsve\u0161in\u0101\u0161an\u0101s starp iedz\u012bvot\u0101ju, starp pilsoni un vi\u0146a iev\u0113l\u0113to personu.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Vai j\u016bs var\u0113tu n\u0101kt klaj\u0101 ar k\u0101du likumdo\u0161anas iniciat\u012bvu, saist\u012btu ar jaukt\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113mas ievie\u0161anu?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Teor\u0113tiski es to varu izdar\u012bt, bet praks\u0113 vispirms vajadz\u012bgi resursi, k\u0101di ir pieejami ministrij\u0101m vai Ministru kabinetam. Prezidentam m\u016bsu valst\u012b \u0161\u0101di resursi nav paredz\u0113ti. N\u0101kamais solis ir, ka par jebkuru likumu balsos Saeimas deput\u0101ti. Ar\u012b par jebkuru prezidenta propon\u0113tu likumu. Ja \u0161\u0101dam likumam nav jau iepriek\u0161 pusl\u012bdz zin\u0101ms politiskais atbalsts starp partij\u0101m, kas p\u0101rst\u0101v\u0113tas Saeim\u0101, tad t\u0101 m\u016b\u017es b\u016bs gau\u017e\u0101m \u012bss un t\u0101l\u0101k par k\u0101du komisiju tas netiks. Lai non\u0101ktu pie re\u0101la risin\u0101juma, b\u016btu j\u0101uzs\u0101k nopietnas politisk\u0101s debates ar\u012b ar katru politisko partiju. Varb\u016bt ar laiku tas b\u016bs j\u0101dara, pagaid\u0101m es atsevi\u0161\u0137iem politi\u0137iem gar\u0101mejot ieminos par \u0161o ideju. Esmu dzird\u0113jusi stingrus iebildumus no vi\u0146iem, ka tagad\u0113j\u0101 sist\u0113ma ir daudz lab\u0101ka. Dom\u0101ju, ka \u0161\u0101ds priek\u0161likums sastaptos ar pretest\u012bbu. Toties b\u016btu interesanti, ja to taut\u0101 s\u0101ktu cil\u0101t un p\u0101rdom\u0101t. Tad tam jau var\u0113tu b\u016bt zin\u0101ms atbalsts.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Ja iest\u0101jaties par v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113mas mai\u0146u, vai j\u016bs var\u0113tu iest\u0101ties par t\u0101du Satversmes pantu k\u0101 visas tautas v\u0113l\u0113ta prezidenta instit\u016bcija?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Teor\u0113tiski tas b\u016btu iesp\u0113jams. Igaunij\u0101 jau bija m\u0113\u0123in\u0101jums propon\u0113t \u0161\u0101du likumu, ta\u010du parlaments diezgan kategoriski to noraid\u012bja. Es dom\u0101ju, t\u0101 ir atkal lieta, kuru diezgan gr\u016bti\u2026 Iedom\u0101jieties, Saeimai ir privil\u0113\u0123ija iev\u0113l\u0113t prezidentu. Kuram gan pat\u012bk atdot savas privil\u0113\u0123ijas? Parasti nevienam. Ja jums privil\u0113\u0123ija ir, tad k\u0101p\u0113c no t\u0101s atteikties? Man ir aizdomas: ja \u0161\u0101das izmai\u0146as grib\u0113tu ieviest Satversm\u0113, t\u0101m vajadz\u0113tu b\u016bt vai nu zin\u0101m\u0101m partij\u0101m, kas veido kaut k\u0101du koal\u012bciju un kas vienotos v\u0113l\u0113\u0161anu platform\u0101 iek\u013caut \u0161\u0101du punktu, solot propon\u0113t tautas v\u0113l\u0113tu prezidentu iev\u0113l\u0113\u0161anas gad\u012bjum\u0101. Tas b\u016btu politiski viens ce\u013c\u0161. Otrs &#8211; ja tauta pati sav\u0101c parakstus un v\u0113las pan\u0101kt referendumu, tad tas b\u016btu iesp\u0113jams.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Jums ir regul\u0101ras tik\u0161an\u0101s ar svar\u012bg\u0101kajiem cilv\u0113kiem valst\u012b. Vai vi\u0146i atbalsta \u0161\u0101das idejas?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; M\u0113s neesam par to run\u0101ju\u0161i, man tas nav bijis dego\u0161as aktualit\u0101tes jaut\u0101jums. Kaut gan, protams, ja b\u016btu jaut\u0101jums par manu kandidat\u016bru, tas k\u013c\u016bs aktu\u0101ls p\u0113c diviem gadiem. Tas ir skaidrs. J\u0101, varb\u016bt vajadz\u0113tu par to dom\u0101t. Bet neesmu to noteikusi par b\u016btisku priorit\u0101ti, par kuru tagad j\u0101pie\u0146em k\u0101ds l\u0113mums.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; K\u0101 jums izdevies sasniegt tik augstu popularit\u0101tes reitingu?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Ir liels skaits cilv\u0113ku, kas mani atbalsta, un paldies vi\u0146iem par to, es esmu pateic\u012bga par katru vienu. Bet ir ar\u012b iev\u0113rojams daudzums, kas ir diezgan nikni noska\u0146oti pret mani. Reitingos tiek prezent\u0113ta starp\u012bba &#8211; plusi, no kuriem tiek atskait\u012bti m\u012bnusi. Ja es b\u016btu neitr\u0101l\u0101ka persona, kas neizraisa tik ekstr\u0113mas reakcijas, reitings var\u0113tu b\u016bt sav\u0101d\u0101ks. Man \u0161\u0137iet, sprie\u017eot p\u0113c t\u0101, ko \u013caudis man raksta un ko man saka person\u012bgi, vi\u0146i j\u016bt, ka es p\u0101rst\u0101vu Latvijas valsti t\u0101d\u0101 stil\u0101 un veid\u0101, kas vi\u0146iem pat\u012bk. Vi\u0146iem pat\u012bk veids, k\u0101d\u0101 es pildu savu amatu. Esmu pateic\u012bga par to, ka vi\u0146iem pat\u012bk.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Vai j\u016bs neaizvaino tas, ka dz\u012bvojat valst\u012b, kur\u0101 ir \u013coti augsts korupcijas reitings? K\u0101di, j\u016bsupr\u0101t, ir ce\u013ci c\u012b\u0146ai ar korupciju?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Mani s\u0101pina jebkas, kas kait\u0113 \u0161ai valstij. Mans amata pien\u0101kums ir g\u0101d\u0101t par t\u0101s labo slavu un labkl\u0101j\u012bbu. Korupcija ir b\u016btisks kait\u0113jums sabiedr\u012bbai un Latvijas t\u0113lam. T\u0101 ir \u013coti pla\u0161a, sare\u017e\u0123\u012bta un nav viengabalains j\u0113dziens. Tur ir daudzi un da\u017e\u0101di aspekti. C\u012bnoties ar korupciju, tie ir j\u0101at\u0161\u0137ir. Cik tas b\u016bs manos sp\u0113kos, es turpin\u0101\u0161u ar to c\u012bn\u012bties l\u012bdz sava mand\u0101ta p\u0113d\u0113jam br\u012bdim, jo uzskatu to par b\u016btisku \u013caunumu.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; K\u0101 v\u0113rt\u0113jat vald\u012bbas l\u0113mumu c\u012bn\u012bties pret korupciju ar plak\u0101tiem un semin\u0101riem ministriem? Vai tas neizskat\u0101s p\u0113c acu aizm\u0101l\u0113\u0161anas, nevis re\u0101las c\u012b\u0146as pret korupciju?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Man gr\u016bti spriest par \u0161\u0101d\u0101m kampa\u0146\u0101m. Psiholo\u0123iski j\u0101pan\u0101k, ka cilv\u0113ki atz\u012bst korupciju par \u013caunumu. Ja plak\u0101ts cilv\u0113kam pal\u012bdz to apj\u0113gt, tas teor\u0113tiski var n\u0101kt par labu. Jaut\u0101jums ir, cik labs ir plak\u0101ts, tur b\u016btu j\u0101veic p\u0113t\u012bjumi.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Cilv\u0113ku attieksme ir loti svar\u012bgs aspekts. Cilv\u0113ku attieksme un tolerance pret korupciju. Pres\u0113 vair\u0101kk\u0101rt biju\u0161as debates par Ce\u013cu policiju un \u00abpiec\u012b\u0161iem\u00bb, ko cilv\u0113ki dod par \u0101truma p\u0101rsnieg\u0161anu. T\u0101 bija \u013coti b\u016btiska diskusija starp ministrij\u0101m, policiju un sabiedr\u012bbu. B\u016bt\u012bba ir \u0161\u0101da: cilv\u0113ks, kas p\u0101rst\u0101v k\u0101du valsts funkciju ofici\u0101l\u0101s iest\u0101d\u0113s, amatpersona, kam p\u0113c b\u016bt\u012bbas j\u0101pilda k\u0101da funkcija, kas n\u0101k sabiedr\u012bbai un valstij par labu, dara kaut ko ne t\u0101, k\u0101 vi\u0146a amats to pras\u012btu, lai sev ieg\u016btu person\u012bgu labumu. Persona, no kuras \u0161is cilv\u0113ks prasa kukuli, ir p\u0101rk\u0101pusi likumu un b\u016btu p\u0113c visas taisn\u012bbas peln\u012bjusi sodu. Ko \u0161\u012b persona dara &#8211; lai izvair\u012btos no peln\u012bt\u0101 soda, t\u0101 ir gatava korump\u0113t valsts amatpersonu, proti, novirz\u012bt pa kreisi un \u0161\u0137\u0113rs\u0101m amatpersonu no tai likum\u0101 paredz\u0113t\u0101s lomas. Kaut vai ar piecu latu pied\u0101v\u0101jumu. Tas ir b\u016btisks kait\u0113jums valsts funkcijai, kuras uzdevums ir nodro\u0161in\u0101t dro\u0161\u012bbu uz ce\u013ciem, lai cilv\u0113ki var\u0113tu braukt, nerisk\u0113jot, ka k\u0101ds uzskries virs\u016b. P\u0101rk\u0101p\u0113js atp\u0113rkas, samaks\u0101dams maz\u0101ku sodu, nek\u0101 tam b\u016btu j\u0101b\u016bt. \u0160\u0101da veida mijiedarb\u012bbas &#8211; t\u0101 ir korupcijas b\u016bt\u012bba.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Citos gad\u012bjumos vairs nav pieci lati, ir pieci miljoni, varb\u016bt pat piecdesmit. Princips ir l\u012bdz\u012bgs: divi, kas ir iesaist\u012bti, viens dev\u0113js, viens \u0146\u0113m\u0113js.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Ko es \u012bpa\u0161i dzirdu no \u0101rvalstu investoriem un biznesme\u0146iem &#8211; viens korupcijas paveids ir \u013coti kait\u012bgs: amatpersona nedara to, ko tai vajadz\u0113tu dar\u012bt &#8211; izsniegt at\u013cauju, veikt k\u0101du pakalpojumu, vilcin\u0101s, kav\u0113jas veikt pien\u0101kumus, par ko vi\u0146am valsts maks\u0101 naudu. Vi\u0146\u0161 s\u0113\u017e un neko nedara, l\u012bdz tas, kuram vi\u0146a pakalpojumi ir nepiecie\u0161ami, vairs nevar iztur\u0113t un pied\u0101v\u0101 vi\u0146am kukuli. Tas ir dubults kait\u0113jums, jo netiek veikts darbs, par kuru vi\u0146am maks\u0101. Tas biznesmenis, kas atn\u0101cis \u0161eit str\u0101d\u0101t, peln\u012bt un pied\u0101v\u0101t darba vietas Latvijas iedz\u012bvot\u0101jiem, netiek uz priek\u0161u, jo ier\u0113d\u0146i atrod katr\u0101 vi\u0146a darb\u012bb\u0101 kaut ko blo\u0137\u0113jamu, aizkav\u0113jamu, vi\u0146\u0161 zaud\u0113 l\u012bdzek\u013cus, interesi. Vi\u0146\u0161 neatn\u0101k uz Latviju, un ir izdar\u012bts b\u016btisks kait\u0113jums Latvijas valstij, tautai, ekonomikai.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Nesen biju uz Britu tirdzniec\u012bbas pal\u0101tas vakari\u0146\u0101m, regul\u0101ri es dzirdu st\u0101stus par inspektoriem, kas ierodas tr\u012bsreiz dien\u0101, un, kad beidzot vienam ir samaks\u0101ts, atn\u0101k vi\u0146a amata br\u0101lis, kur\u0161 v\u0113l nav dab\u016bjis savu \u00abkukul\u012bti\u00bb. T\u0101das lietas notiek sistem\u0101tiski.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Mums vajadz\u0113tu saprast meh\u0101nismu, k\u0101 \u013caunumam tikt pie pa\u0161\u0101m sakn\u0113m. Mums tagad s\u0101k veidoties priek\u0161stats, kas ir norm\u0101ls ier\u0113dnis, k\u0101, piem\u0113ram, valsts inspektoram j\u0101inspic\u0113 b\u016bvdarbi. K\u0101di ir termi\u0146i, kuros inspektoram j\u0101nosaka, vai telpa ir dro\u0161a, kur var\u0113tu darboties, piem\u0113ram, veikals. Ar\u012b tiesu sist\u0113m\u0101 &#8211; piem\u0113ram, Kan\u0101d\u0101, ja aps\u016bdz\u0113to pie tiesas nesauc noteikt\u0101 laik\u0101, vi\u0146\u0161 j\u0101atbr\u012bvo, jo valsts ir atbild\u012bga. Ir termi\u0146i, kuros ir pien\u0101kums valstij izdar\u012bt to, kas tai ir j\u0101dara.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">V\u0113l cits piem\u0113rs. \u013boti bie\u017ei dzirdu s\u016bdz\u012bbas par kuku\u013c\u0146em\u0161anu muit\u0101. Lai man piedod god\u012bgie muitnieki, ta\u010du man bie\u017ei k\u0101 prezidentei ar nosarku\u0161iem vaigiem ir j\u0101dzird s\u016bdz\u012bbas, bie\u017ei no \u0101rvalstu pilso\u0146iem, par klaju kuku\u013ca pras\u012b\u0161anu no pre\u010du p\u0101rvad\u0101t\u0101jiem. J\u0101, situ\u0101cija ir uzlabojusies, tom\u0113r daudz kas v\u0113l ir dar\u0101ms. Piem\u0113ram, muita ir paredz\u0113ta t\u0101dai un t\u0101dai precei robe\u017e\u0101s no x l\u012bdz y latiem. Lodzi\u0146\u0161 ir p\u0101r\u0101k liels, likumdo\u0161ana ir paredz\u0113jusi p\u0101r\u0101k pla\u0161u izv\u0113les br\u012bv\u012bbu ier\u0113dnim, kas nosaka muito\u0161anas l\u012bmeni. Ja b\u016btu prec\u012bz\u0101k noteikts muitas lielums konkr\u0113tai precei, ier\u0113dnim b\u016btu maz\u0101k iesp\u0113ju piepras\u012bt at\u0161\u0137ir\u012bgu naudu.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Dom\u0101ju, ka \u0161\u012bs lietas var sak\u0101rtot, ja skat\u0101s p\u0113c b\u016bt\u012bbas katr\u0101 konkr\u0113t\u0101 jaut\u0101jum\u0101, k\u0101 korupcija izpau\u017eas, k\u0101 tas notiek, kas to padara iesp\u0113jamu. Tad lietas izdosies sak\u0101rtot.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Kas vain\u012bgs pie t\u0101, ka nav izstr\u0101d\u0101ti likumi?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Man \u0161\u0137iet, ka taj\u0101 p\u0101rejas period\u0101, redzot, cik daudz mums bija likumu j\u0101pie\u0146em\u2026<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Atvainojiet, kad, j\u016bsupr\u0101t, beigsies p\u0101rejas periods? Vai tie ir desmit, divdesmit, tr\u012bsdesmit gadi?<\/b><\/p><p class=\"Standard\"><b>\u00a0<\/b><\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Pa\u0161\u0101 pirmaj\u0101 p\u0101rejas period\u0101 \u013caudis, kas bija pie pirmo likumu rakst\u012b\u0161anas, bie\u017ei vien tajos atst\u0101ja t\u0101das spraugas, ka tur zilonis var\u0113ja izstaig\u0101t cauri. \u0160eit Latvij\u0101, man \u0161\u0137iet, man\u0101ms padomju mantojums: cilv\u0113ki izr\u0101da \u0123eni\u0101las sp\u0113jas izgudrot vis\u0101das sh\u0113mas, k\u0101 apzagt valsti. \u0122eni\u0101li, apbr\u012bnojami sav\u0101 da\u017e\u0101d\u012bb\u0101, ori\u0123inalit\u0101t\u0113. T\u0101 ir milz\u012bga rado\u0161a ener\u0123ija. Ja \u0161o rado\u0161o ener\u0123iju var\u0113tu izlietot t\u0101, lai t\u0101 nestu valstij guvumu, m\u0113s b\u016btu plauksto\u0161a valsts.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">Man ir lielas cer\u012bbas uz m\u016bsu jauno inform\u0101tikas laikmetu. Piem\u0113ram, b\u016bs R\u012bgas dom\u0113 da\u017e\u0101di l\u0113mumi, da\u017e\u0101di saimnieciskie dar\u012bjumi, un tas viss nekav\u0113joties nok\u013c\u016bs internet\u0101 &#8211; tikko tas kaut kur tiks apspriests, k\u0101ds konkurss, teiksim, pied\u0101v\u0101ts, kaut k\u0101di darbi, kaut k\u0101di pas\u0101kumi, l\u0113mumi pie\u0146emti dom\u0113 \u2013 viss b\u016bs moment\u0101 internet\u0101. Modernais cilv\u0113ks tikai paklik\u0161\u0137in\u0101s savu pel\u012bti, un vi\u0146am visa inform\u0101cija b\u016bs zin\u0101ma. Tas vien, ka inform\u0101cija non\u0101ks pla\u0161\u0101k\u0101 \u013cau\u017eu lok\u0101, kaut vai katr\u0101 iecirkn\u012b b\u016bs viet\u0113j\u0101 bibliot\u0113k\u0101, un tiem, kam nav pa\u0161iem m\u0101j\u0101s dators, interneta piesl\u0113gums, b\u016bs iesp\u0113ja aiziet uz savu viet\u0113jo bibliot\u0113ku un paskat\u012bties, un ne tikai &#8220;Latvijas V\u0113stnes\u012b&#8221;, bet ar\u012b kaut kur vair\u0101k ar elektroniskiem l\u012bdzek\u013ciem, k\u0101di l\u0113mumi, kas tiek noteikts, kas tiek dar\u012bts. Un t\u0101d\u0101 veid\u0101 b\u016bt inform\u0113ts, zin\u0101t par ko tiks lemts, par ko tiks balsots, k\u0101 tas notiks. Te man ar\u012b ir cer\u012bbas, ka daudz kas var\u0113tu uzlaboties.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Vai jums ir biju\u0161i br\u012b\u017ei, kad iek\u0161\u0113ji noskai\u0161aties uz presi?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Prese atspogu\u013co vispirms \u017eurn\u0101listu pa\u0161u viedokli, vi\u0146i bie\u017ei atspogu\u013co savus maizes t\u0113vus, vi\u0146u viedokli, vi\u0146i atspogu\u013co ar\u012b sabiedr\u012bbas viedok\u013cus, taj\u0101 raibaj\u0101 bu\u0137et\u0113 viss gad\u0101s. Da\u017eas lietas ir pat\u012bkam\u0101kas, da\u017eas maz\u0101k pat\u012bkamas.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Jums prese un sabiedr\u012bba aplaud\u0113ja p\u0113c intervijas BBC, kur j\u016bs kritiski raksturoj\u0101t Krievijas iek\u0161politisko situ\u0101ciju, savuk\u0101rt Krievijas amatpersonas bija kritiskas pret jums. K\u0101ds ir j\u016bsu Latvijas neatkar\u012bbas v\u0113rt\u0113jums iepretim lielajam kaimi\u0146am?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; V\u0113l\u0113tos preciz\u0113t. Tims Sebastjans \u013coti m\u0113\u0123in\u0101ja mani provoc\u0113t, lai saku, ka Krievija ir draud\u012bga, ka t\u0101 mums uzbruks, bet es kategoriski atsac\u012bjos to dar\u012bt. Teicu, ka Krievija nav prognoz\u0113jama. Vi\u0146\u0161 m\u0113\u0123in\u0101ja to izv\u0113rst k\u0101 smagu kritiku, bet, piedodiet, es sac\u012bju, vai tad j\u016bs varat, vai pa\u0161i krievi var prognoz\u0113t Krieviju? Tas nav lamuv\u0101rds, t\u0101 ir neitr\u0101la konstat\u0101cija, ko \u013coti daudzi cilv\u0113ki pa\u0161\u0101 Krievij\u0101 ir atk\u0101rtoju\u0161i. Nedom\u0101ju, ka b\u016btu pateikusi kaut ko ori\u0123in\u0101lu vai krieviem apvainojo\u0161u. Intervij\u0101 es \u012bpa\u0161i paslav\u0113ju krievu tautu un t\u0101s potenci\u0101lu, t\u0101tad p\u0101rmetumi man ir neviet\u0101.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Pa\u0161laik Latvij\u0101 nopietns un aktu\u0101ls jaut\u0101jums ir vardarb\u012bba pret b\u0113rniem. Vai tie\u0161\u0101m var uzskat\u012bt par norm\u0101lu situ\u0101ciju, ka tikai ar j\u016bsu personisku iejauk\u0161anos var kaut ko nov\u0113rst, k\u0101 tas, piem\u0113ram, ir noticis situ\u0101cij\u0101 ar Aleksandrovas intern\u0101tskolu?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Tas nav norm\u0101li. Vispirms nenorm\u0101li ir tas, kas notiek taj\u0101 skol\u0101, tas neatbilst ne mor\u0101les, ne citiem likumiem. Tom\u0113r \u0161\u0101das skolas, tas zin\u0101ms p\u0113c cit\u0101m valst\u012bm, ir augsta riska skolas, b\u0113rni ir bezpal\u012bdz\u012bgi. Vi\u0146iem nav radinieku, kas par vi\u0146iem g\u0101d\u0101, vi\u0146i non\u0101k tot\u0101l\u0101 atkar\u012bb\u0101 no \u013caud\u012bm, kas str\u0101d\u0101 skol\u0101. Tas prasa no tiem, kuri tur str\u0101d\u0101, lielu psiholo\u0123isko briedumu. Un atbild\u012bbu, gatav\u012bbu \u0161o pien\u0101kumu nastu nest. Ikviens darbinieks, kas non\u0101k \u0161\u0101d\u0101 skol\u0101, nav ide\u0101ls p\u0113c rakstura, vi\u0146am rodas \u013coti smagi k\u0101rdin\u0101jumi. \u0160\u012b situ\u0101cija ir ac\u012bmredzams rezult\u0101ts slikt\u0101kaj\u0101 noz\u012bm\u0113. Tas noz\u012bm\u0113, ka \u0161\u0101d\u0101m skol\u0101m vajadz\u012bga \u012bpa\u0161i r\u016bp\u012bga apseko\u0161ana, un es baidos, ka Aleksandrovas skola ir ilustr\u0101cija tam, ka m\u016bsu valst\u012b \u0161\u012b apseko\u0161ana, p\u0101rbaudes un kontroles meh\u0101nismi nedarbojas. T\u0101s personas, kas p\u0101rst\u0101v\u0113ja Izgl\u012bt\u012bbas ministriju vai viet\u0113jo padomi vai b\u0101ri\u0146tiesu, t\u0101m b\u016btu bijis j\u0101p\u0101rbauda, vai tie\u0161\u0101m viss ir k\u0101rt\u012bb\u0101. Nedr\u012bkst apgalvot, ka b\u0113rnos nevajag klaus\u012bties, jo vi\u0146i ir tikai b\u0113rni. Nedr\u012bkst apgalvot, ka nevajag klaus\u012bties skolot\u0101jus, jo tie it k\u0101 vienm\u0113r tikai s\u016bdzoties. Te ir runa par person\u0101la kvalifik\u0101cijas probl\u0113mu, \u012bpa\u0161i, ja padom\u0101 par t\u0101m alg\u0101m, kuras vi\u0146i sa\u0146em. Jaut\u0101jums ir par sabiedr\u012bbas resursiem, lai m\u0113s var\u0113tu piesaist\u012bt \u0161\u0101diem \u013coti atbild\u012bgiem poste\u0146iem kvalific\u0113tus, psihiski l\u012bdzsvarotus, norm\u0101lus cilv\u0113kus, kas dar\u012btu norm\u0101lu darbu, lai b\u0113rniem b\u016btu norm\u0101li dz\u012bves apst\u0101k\u013ci.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">N\u0101kamned\u0113\u013c do\u0161os uz trim b\u0113rnu iest\u0101d\u0113m, kur atrodas b\u0113rni bez apg\u0101dnieka, lai iepaz\u012btos ne tikai ar direkciju un person\u0101lu, bet ar\u012b ar pa\u0161iem b\u0113rniem personiski. V\u0113los viena pati parun\u0101ties ar b\u0113rniem.<\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\"><b>&#8211; Vai nebaid\u0101ties, ka b\u016bs jau notikusi iepriek\u0161\u0113ja instrukt\u0101\u017ea?<\/b><\/p><p class=\"Standard\">\u00a0<\/p><p class=\"Standard\">&#8211; Es gribu b\u016bt viena pati ar b\u0113rniem, lai redz\u0113tu, kas vi\u0146iem man sak\u0101ms. Aiz sl\u0113gt\u0101m durv\u012bm, kur neviens nav kl\u0101t. B\u016b\u0161u ar b\u0113rniem aci pret aci. Mani interes\u0113 ar\u012b vi\u0146u dz\u012bve, k\u0101 vi\u0146i tur non\u0101ku\u0161i. Bet \u0161\u012b veida ieinteres\u0113t\u012bba, tai vajadz\u0113tu b\u016bt no pla\u0161\u0101kas sabiedr\u012bbas. Kad es b\u0113rn\u012bb\u0101 dz\u012bvoju Kasablank\u0101, m\u016bsu fran\u010du valodas skolot\u0101ja uzskat\u012bja, ka mums, meiten\u0113m, sestdien\u0101s j\u0101apciemo veco \u013cau\u017eu m\u012btne, ar vi\u0146iem j\u0101pas\u0113\u017e un j\u0101parun\u0101. Neesmu dzird\u0113jusi, ka m\u016bsu sabiedr\u012bb\u0101 k\u0101ds, kuram tas nav amata pien\u0101kums, var\u0113tu aiziet uz b\u0113rnunamu vai pat izv\u0113l\u0113ties sev tur krustb\u0113rnu. Daudzi veci \u013caudis s\u016bdzas &#8211; es dz\u012bvoju vientu\u013ci, man nav b\u0113rnu un mazb\u0113rnu. Br\u012bnos, ka \u0161\u0101di cilv\u0113ki nekad nav painteres\u0113ju\u0161ies par viet\u0113jo intern\u0101tskolu, aizietu tur, pa\u0146emtu vienu divus vai pat tr\u012bs b\u0113rnus, vismaz reizi m\u0113nes\u012b aprun\u0101tos vai aizvestu uz kino. Te ir iesp\u0113jas, bet l\u012bdz \u0161im l\u012bmenim v\u0113l sabiedr\u012bba nav izaugusi. Man gan ir biju\u0161as sarunas ar d\u0101mu labdar\u012bbas grup\u0101m, kuras s\u0101ku\u0161as darboties \u0161aj\u0101 virzien\u0101. Bet tas nav tikai p\u0101rtiku\u0161u d\u0101mu uzdevums, jebkur\u0161 var\u0113tu padom\u0101t par to. Padom\u0101t, vai nevajadz\u0113tu par\u016bp\u0113ties par b\u0101reni, uzklaus\u012bt vi\u0146u.<\/p>\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-6503806a e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-parent\" data-id=\"6503806a\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-1ee957ba e-flex e-con-boxed wpr-particle-no wpr-jarallax-no wpr-parallax-no wpr-sticky-section-no wpr-equal-height-no e-con e-parent\" data-id=\"1ee957ba\" data-element_type=\"container\" data-e-type=\"container\">\n\t\t\t\t\t<div class=\"e-con-inner\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-element elementor-element-49f0fe9b elementor-widget elementor-widget-text-editor\" data-id=\"49f0fe9b\" data-element_type=\"widget\" data-e-type=\"widget\" data-widget_type=\"text-editor.default\">\n\t\t\t\t<div class=\"elementor-widget-container\">\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t<p><em>\u00a0&#8211; 08.12.2000<\/em><\/p>\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij Edmunds Im\u0161a, Anita Dauk\u0161te &#8211; R\u012bgas Balss Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga katr\u0101 intervij\u0101 presei atkl\u0101j jaunas svar\u012bgas p\u0101rdomas par valsts dz\u012bvi un n\u0101kotni. Ar\u012b intervij\u0101 \u00abR\u012bgas Balsij\u00bb vi\u0146a n\u0101ca klaj\u0101 ar vair\u0101k\u0101m svar\u012bg\u0101m atzi\u0146\u0101m &#8211; Latvij\u0101 b\u016btu main\u0101ma Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113ma, deput\u0101tus v\u0113lot gan no vienmand\u0101ta apgabaliem, gan p\u0113c partiju sarakstiem, lai nostiprin\u0101tos saikne starp varu un sabiedr\u012bbu. Valsts prezidentei ir kauns, ka regul\u0101ri j\u0101uzklausa s\u016bdz\u012bbas no investoriem un biznesme\u0146iem par ier\u0113d\u0146u korupciju Latvij\u0101, un vi\u0146u p\u0101rsteidz iedz\u012bvot\u0101ju sp\u0113jas izgudrot vis\u0101das sh\u0113mas, k\u0101 apkr\u0101pt valsti. V. V\u012b\u0137e- Freiberga nol\u0113musi apmekl\u0113t vair\u0101kas intern\u0101tskolas Latvij\u0101 un person\u012bgi run\u0101t ar b\u0113rniem taj\u0101s, jo atbild\u012bg\u0101s instit\u016bcijas valst\u012b izr\u0101da vienaldz\u012bbu pret b\u0113rnu probl\u0113m\u0101m. \u00a0 Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga sarun\u0101jas ar RB galven\u0101 redaktora pirmo vietnieci Anitu Dauk\u0161ti un galven\u0101 redaktora vietnieku Edmundu Im\u0161u. \u00a0 &#8211; 1994. gada novembr\u012b j\u016bs valsts sv\u0113tkos teic\u0101t asu runu, kritiz\u0113jot sabiedr\u012bbas negrib\u012bgo atbr\u012bvo\u0161anos no totalit\u0101risma ideolo\u0123ijas. Vai 2000. gad\u0101 sabiedr\u012bba ir atbr\u012bvojusies no \u0161\u012bs ideolo\u0123ijas? \u00a0 &#8211; Baidos, ka tas b\u016bs ilgs un gr\u016bts process, iekams atbr\u012bvosimies no vis\u0101m sek\u0101m. Jo tom\u0113r pusgadsimts ir pusgadsimts. Paliku\u0161as \u013coti dzi\u013cas psiholo\u0123iskas p\u0113das, \u013caudis, piel\u0101gojoties toreiz\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem, ir pie\u0146\u0113mu\u0161i gan nost\u0101ju, gan paradumus un dz\u012bves strat\u0113\u0123iju. Tagad apst\u0101k\u013ci krietni vien main\u012bju\u0161ies. Atjaunojot neatkar\u012bbu, bij\u0101m spiesti daudz ko izmain\u012bt un piel\u0101goties. Bet ir t\u0101das lietas, kas varb\u016bt v\u0113l nav apzin\u0101tas. T\u0101s dro\u0161i vien paliks visilg\u0101k. T\u0101s lietas, kuras apzin\u0101mies, ir visviegl\u0101k main\u012bt. T\u0101s, kuras neapzin\u0101mies, main\u012bt ir gr\u016bt\u0101k. Toreiz run\u0101jot, viens no maniem m\u0113r\u0137iem bija celt gaism\u0101 visus paradumus jeb psiholo\u0123isk\u0101s nost\u0101jas &#8211; reliktus no k\u0101dreiz\u0113j\u0101s piel\u0101go\u0161an\u0101s. Celt tos gaism\u0101, analiz\u0113t, k\u0101 tie radu\u0161ies un darbojas. Kad redzamas alternat\u012bvas, cilv\u0113ks k\u013c\u016bst atbr\u012bvots un sp\u0113j\u012bgs izv\u0113l\u0113ties citu r\u012bc\u012bbu. \u00a0 Man \u0161\u0137iet, ka totalit\u0101risma sekas juridiski m\u0113s \u013coti \u0101tri likvid\u0113j\u0101m &#8211; atjaunoj\u0101m Satversmi, Saeimas darb\u012bbu, daudzpartiju sist\u0113mu. Juridisko valstisko b\u0101zi var\u0113j\u0101m main\u012bt \u0101tri. Ieviest tirgus ekonomiku un atk\u0101pties no centraliz\u0113t\u0101s tirgus ekonomikas &#8211; to ar\u012b, kaut gan ieviest sekm\u012bgu un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu tirgus ekonomiku &#8211; tas ir m\u016b\u017ea darbs, jo konkurence ir ne\u017e\u0113l\u012bga. Neb\u016bs t\u0101, ka vienu dienu uzmod\u012bsimies un teiksim: esam apguvu\u0161i tirgus ekonomiku, varam atdus\u0113ties uz lauriem, nekas vairs nav j\u0101dara. N\u0113, visu m\u016b\u017eu b\u016bs j\u0101str\u0101d\u0101, lai apg\u016btu konkur\u0113tsp\u0113ju. \u00a0 Da\u017eas psiholo\u0123isk\u0101s lietas ir t\u012bri cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas &#8211; vienalga, lai k\u0101da b\u016btu iek\u0101rta, cilv\u0113kiem ir j\u0101c\u012bn\u0101s ar savu ap\u0101tiju, pesimismu, bezcer\u012bbu, vainas novel\u0161anu uz citiem, j\u0101piespie\u017e sevi uz\u0146emties atbild\u012bbu. T\u0101s ir cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas, un ar t\u0101m visu m\u016b\u017eu j\u0101c\u012bn\u0101s. Jaut\u0101jums ir &#8211; k\u0101 veidot sabiedr\u012bbu un valsti, kur\u0101 likumu strukt\u016bra, sabiedrisk\u0101 iek\u0101rta ir optim\u0101las psiholo\u0123isko v\u0101j\u012bbu atrisin\u0101\u0161anai, lai cilv\u0113ki b\u016btu mier\u012bgi, p\u0101rtiku\u0161i un laim\u012bgi. \u00a0 &#8211; J\u016bs piemin\u0113j\u0101t daudzpartiju sist\u0113mu. Guntis Ulmanis savas prezident\u016bras beig\u0101s asi kritiz\u0113ja politisk\u0101s partijas. Vai, j\u016bsupr\u0101t, \u0161\u012b sist\u0113ma darbojas norm\u0101li un pilda savas funkcijas? \u00a0 &#8211; J\u0101izdala divi l\u012bme\u0146i: viens ide\u0101lais, otrs &#8211; re\u0101lais. Ide\u0101li partijas p\u0101rst\u0101v at\u0161\u0137ir\u012bgus koncentr\u0113tus viedok\u013cus. To da\u017e\u0101d\u012bba garant\u0113, ka sabiedr\u012bb\u0101 neviens uzskats nav domin\u0113jo\u0161ais, kas savu uzskatu uzspie\u017e citiem. M\u0113s katrs redzam mazliet cit\u0101di to kron\u012bti, atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101 raug\u0101mies uz svec\u0113m, m\u0113s katrs redzam to no sava le\u0146\u0137a (intervija notiek pie galda, uz kura atrodas Adventes vainags. &#8211; Aut.). Bet b\u016bt\u012bb\u0101 mums visiem, savus redzespunktus saliekot kop\u0101, veidojas objekt\u012bva aina. \u0160o daudzo le\u0146\u0137u sp\u0113ja apl\u016bkot probl\u0113mu ir vesel\u012bg\u0101ka nek\u0101 tad, ja viens saka: es esmu prezidents, es uzz\u012bm\u0113\u0161u \u0161o kroni, t\u0101ds tas izskat\u0101s, un cauri, parakstieties apak\u0161\u0101. Ja redzat to sav\u0101d\u0101k, tas neskait\u0101s, mans redz\u0113jums ir tas vien\u012bgais, kas skait\u0101s. \u00a0 Protams, b\u016btisks partiju sist\u0113mas jaut\u0101jums ir, k\u0101 \u0161ie da\u017e\u0101die redz\u0113jumi var savstarp\u0113ji sadz\u012bvot un tom\u0113r \u013caut valstij att\u012bst\u012bties un sekm\u0113t l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu. Man \u0161\u0137iet, ka, balstoties uz \u0161o jaut\u0101jumu, K\u0101rlis Ulmanis sav\u0101 laika izdar\u012bja radik\u0101lus secin\u0101jumus un sac\u012bja: n\u0113, da\u017e\u0101die viedok\u013ci ir trauc\u0113klis. Un vi\u0146\u0161 tolaik nebija vien\u012bgais. M\u016bsu kaimi\u0146zem\u0113s bija diktatori, nerun\u0101jot nemaz par Hitleru un Sta\u013cinu. Tas ir viens risin\u0101jums, bet ne tas sekm\u012bg\u0101kais. \u00a0 Daudzpartiju sist\u0113mas darbo\u0161an\u0101s atkar\u012bga no div\u0101m liet\u0101m &#8211; cik labi ir cilv\u0113ki, kas taj\u0101s iest\u0101jas, k\u0101da ir vi\u0146u cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te. Savuk\u0101rt cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te ir atkar\u012bga no sabiedr\u012bbas, kas vi\u0146us izaudzin\u0101jusi. Un otrs &#8211; k\u0101ds ir vi\u0146u politiskais un ideolo\u0123iskais briedums, k\u0101da ir vi\u0146u pieredze konceptu\u0101laj\u0101 un ideolo\u0123iskaj\u0101 dom\u0101\u0161an\u0101. \u00a0 Desmit gadu v\u0113sture m\u016bsu politiskaj\u0101m partij\u0101m, protams, ir p\u0101r\u0101k \u012bss laika posms, lai att\u012bst\u012btu un izveidotu k\u0101du politisko viedokli, nost\u0101ju, sakar\u012bbu. Teiksim, kaut vai lab\u0101 un kreis\u0101 sp\u0101rna ideolo\u0123iju, k\u0101 to d\u0113v\u0113 fran\u010di. Tur tas ir diezgan skaidri iez\u012bm\u0113ts. Latvij\u0101 \u0161\u012b lab\u0101 un kreis\u0101 roka &#8211; diezgan bie\u017ei t\u0101s nevar at\u0161\u0137irt. Zin\u0101mos jaut\u0101jumos t\u0101s izskat\u0101s glu\u017ei vien\u0101das. Mums nav tik skaidri izveidojusies partiju ideolo\u0123isk\u0101 b\u0101ze, k\u0101 tas ir nobriedu\u0161\u0101s demokr\u0101tij\u0101s, kaut gan demokr\u0101tija ir process, kam nemit\u012bgi j\u0101pilnveidojas un kas nedr\u012bkst apst\u0101ties. \u00a0 Tad, kad v\u0113l\u0113t\u0101js izdara savu izv\u0113li, vi\u0146\u0161 dom\u0101, ka izv\u0113l\u0113t\u0101 partija p\u0101rst\u0101v k\u0101du viedokli. Kad partija s\u0101k darboties Saeim\u0101, puse t\u0101s deput\u0101tu aizstaig\u0101 uz vienu pusi, otra puse kaut kur citur, bet tre\u0161ie paliek turpat uz vietas. Kas t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 notiek ar tautas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu? Rodas gr\u016bt\u012bbas ar partiju sarakstiem, piesaist\u012b\u0161an\u0101s vienam vai otram politiskam sp\u0113kam nav stabila. Veiksm\u012bgs risin\u0101jums ir, piem\u0113ram, Kan\u0101d\u0101, kur katram iecirknim ir savs deput\u0101ts. Fiziskam un \u0123eogr\u0101fiskam iecirknim. Piem\u0113ram, R\u012bgas Latgales priek\u0161pils\u0113tai b\u016btu savs deput\u0101ts Saeim\u0101. Prei\u013cos b\u016btu savs iecirknis, v\u0113l\u0113t\u0101ji tur iev\u0113l\u0113tu deput\u0101tu, kas p\u0101rst\u0101v k\u0101du partiju. Tad izveidojas dubulta atbild\u012bba, turkl\u0101t pilso\u0146i ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies konkr\u0113tu personu. V\u0113l\u0113t\u0101ji var braukt uz R\u012bgu, iet pie deput\u0101ta Saeim\u0101, vi\u0146am var vaic\u0101t balsojumu motiv\u0101ciju, paust savu apmierin\u0101t\u012bbu. Amerik\u0101 tas t\u0101 notiek, Kan\u0101d\u0101 t\u0101 notiek. Latvij\u0101 iedz\u012bvot\u0101js, kas ir neapmierin\u0101ts ar notieko\u0161o Saeim\u0101, nekur nevar griezties, var tikai lam\u0101t valsti un teikt, ka t\u0101 nekam neder. Tas ir viens no iemesliem, k\u0101d\u0113\u013c notiek atsve\u0161in\u0101\u0161an\u0101s starp iedz\u012bvot\u0101ju, starp pilsoni un vi\u0146a iev\u0113l\u0113to personu. \u00a0 &#8211; Vai j\u016bs var\u0113tu n\u0101kt klaj\u0101 ar k\u0101du likumdo\u0161anas iniciat\u012bvu, saist\u012btu ar jaukt\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113mas ievie\u0161anu? \u00a0 &#8211; Teor\u0113tiski es to varu izdar\u012bt, bet praks\u0113 vispirms vajadz\u012bgi resursi, k\u0101di ir pieejami ministrij\u0101m vai Ministru kabinetam. Prezidentam m\u016bsu valst\u012b \u0161\u0101di resursi nav paredz\u0113ti. N\u0101kamais solis ir, ka par jebkuru likumu balsos Saeimas deput\u0101ti. Ar\u012b par jebkuru prezidenta propon\u0113tu likumu. Ja \u0161\u0101dam likumam nav jau iepriek\u0161 pusl\u012bdz zin\u0101ms politiskais<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":2175,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"elementor_canvas","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[27],"tags":[],"class_list":["post-2174","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-intervijas"],"yoast_head":"<!-- This site is optimized with the Yoast SEO plugin v23.1 - https:\/\/yoast.com\/wordpress\/plugins\/seo\/ -->\n<title>Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij - Edmunds Im\u0161a<\/title>\n<meta name=\"robots\" content=\"index, follow, max-snippet:-1, max-image-preview:large, max-video-preview:-1\" \/>\n<link rel=\"canonical\" href=\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174\" \/>\n<meta property=\"og:locale\" content=\"en_US\" \/>\n<meta property=\"og:type\" content=\"article\" \/>\n<meta property=\"og:title\" content=\"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij - Edmunds Im\u0161a\" \/>\n<meta property=\"og:description\" content=\"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij Edmunds Im\u0161a, Anita Dauk\u0161te &#8211; R\u012bgas Balss Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga katr\u0101 intervij\u0101 presei atkl\u0101j jaunas svar\u012bgas p\u0101rdomas par valsts dz\u012bvi un n\u0101kotni. Ar\u012b intervij\u0101 \u00abR\u012bgas Balsij\u00bb vi\u0146a n\u0101ca klaj\u0101 ar vair\u0101k\u0101m svar\u012bg\u0101m atzi\u0146\u0101m &#8211; Latvij\u0101 b\u016btu main\u0101ma Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113ma, deput\u0101tus v\u0113lot gan no vienmand\u0101ta apgabaliem, gan p\u0113c partiju sarakstiem, lai nostiprin\u0101tos saikne starp varu un sabiedr\u012bbu. Valsts prezidentei ir kauns, ka regul\u0101ri j\u0101uzklausa s\u016bdz\u012bbas no investoriem un biznesme\u0146iem par ier\u0113d\u0146u korupciju Latvij\u0101, un vi\u0146u p\u0101rsteidz iedz\u012bvot\u0101ju sp\u0113jas izgudrot vis\u0101das sh\u0113mas, k\u0101 apkr\u0101pt valsti. V. V\u012b\u0137e- Freiberga nol\u0113musi apmekl\u0113t vair\u0101kas intern\u0101tskolas Latvij\u0101 un person\u012bgi run\u0101t ar b\u0113rniem taj\u0101s, jo atbild\u012bg\u0101s instit\u016bcijas valst\u012b izr\u0101da vienaldz\u012bbu pret b\u0113rnu probl\u0113m\u0101m. \u00a0 Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga sarun\u0101jas ar RB galven\u0101 redaktora pirmo vietnieci Anitu Dauk\u0161ti un galven\u0101 redaktora vietnieku Edmundu Im\u0161u. \u00a0 &#8211; 1994. gada novembr\u012b j\u016bs valsts sv\u0113tkos teic\u0101t asu runu, kritiz\u0113jot sabiedr\u012bbas negrib\u012bgo atbr\u012bvo\u0161anos no totalit\u0101risma ideolo\u0123ijas. Vai 2000. gad\u0101 sabiedr\u012bba ir atbr\u012bvojusies no \u0161\u012bs ideolo\u0123ijas? \u00a0 &#8211; Baidos, ka tas b\u016bs ilgs un gr\u016bts process, iekams atbr\u012bvosimies no vis\u0101m sek\u0101m. Jo tom\u0113r pusgadsimts ir pusgadsimts. Paliku\u0161as \u013coti dzi\u013cas psiholo\u0123iskas p\u0113das, \u013caudis, piel\u0101gojoties toreiz\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem, ir pie\u0146\u0113mu\u0161i gan nost\u0101ju, gan paradumus un dz\u012bves strat\u0113\u0123iju. Tagad apst\u0101k\u013ci krietni vien main\u012bju\u0161ies. Atjaunojot neatkar\u012bbu, bij\u0101m spiesti daudz ko izmain\u012bt un piel\u0101goties. Bet ir t\u0101das lietas, kas varb\u016bt v\u0113l nav apzin\u0101tas. T\u0101s dro\u0161i vien paliks visilg\u0101k. T\u0101s lietas, kuras apzin\u0101mies, ir visviegl\u0101k main\u012bt. T\u0101s, kuras neapzin\u0101mies, main\u012bt ir gr\u016bt\u0101k. Toreiz run\u0101jot, viens no maniem m\u0113r\u0137iem bija celt gaism\u0101 visus paradumus jeb psiholo\u0123isk\u0101s nost\u0101jas &#8211; reliktus no k\u0101dreiz\u0113j\u0101s piel\u0101go\u0161an\u0101s. Celt tos gaism\u0101, analiz\u0113t, k\u0101 tie radu\u0161ies un darbojas. Kad redzamas alternat\u012bvas, cilv\u0113ks k\u013c\u016bst atbr\u012bvots un sp\u0113j\u012bgs izv\u0113l\u0113ties citu r\u012bc\u012bbu. \u00a0 Man \u0161\u0137iet, ka totalit\u0101risma sekas juridiski m\u0113s \u013coti \u0101tri likvid\u0113j\u0101m &#8211; atjaunoj\u0101m Satversmi, Saeimas darb\u012bbu, daudzpartiju sist\u0113mu. Juridisko valstisko b\u0101zi var\u0113j\u0101m main\u012bt \u0101tri. Ieviest tirgus ekonomiku un atk\u0101pties no centraliz\u0113t\u0101s tirgus ekonomikas &#8211; to ar\u012b, kaut gan ieviest sekm\u012bgu un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu tirgus ekonomiku &#8211; tas ir m\u016b\u017ea darbs, jo konkurence ir ne\u017e\u0113l\u012bga. Neb\u016bs t\u0101, ka vienu dienu uzmod\u012bsimies un teiksim: esam apguvu\u0161i tirgus ekonomiku, varam atdus\u0113ties uz lauriem, nekas vairs nav j\u0101dara. N\u0113, visu m\u016b\u017eu b\u016bs j\u0101str\u0101d\u0101, lai apg\u016btu konkur\u0113tsp\u0113ju. \u00a0 Da\u017eas psiholo\u0123isk\u0101s lietas ir t\u012bri cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas &#8211; vienalga, lai k\u0101da b\u016btu iek\u0101rta, cilv\u0113kiem ir j\u0101c\u012bn\u0101s ar savu ap\u0101tiju, pesimismu, bezcer\u012bbu, vainas novel\u0161anu uz citiem, j\u0101piespie\u017e sevi uz\u0146emties atbild\u012bbu. T\u0101s ir cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas, un ar t\u0101m visu m\u016b\u017eu j\u0101c\u012bn\u0101s. Jaut\u0101jums ir &#8211; k\u0101 veidot sabiedr\u012bbu un valsti, kur\u0101 likumu strukt\u016bra, sabiedrisk\u0101 iek\u0101rta ir optim\u0101las psiholo\u0123isko v\u0101j\u012bbu atrisin\u0101\u0161anai, lai cilv\u0113ki b\u016btu mier\u012bgi, p\u0101rtiku\u0161i un laim\u012bgi. \u00a0 &#8211; J\u016bs piemin\u0113j\u0101t daudzpartiju sist\u0113mu. Guntis Ulmanis savas prezident\u016bras beig\u0101s asi kritiz\u0113ja politisk\u0101s partijas. Vai, j\u016bsupr\u0101t, \u0161\u012b sist\u0113ma darbojas norm\u0101li un pilda savas funkcijas? \u00a0 &#8211; J\u0101izdala divi l\u012bme\u0146i: viens ide\u0101lais, otrs &#8211; re\u0101lais. Ide\u0101li partijas p\u0101rst\u0101v at\u0161\u0137ir\u012bgus koncentr\u0113tus viedok\u013cus. To da\u017e\u0101d\u012bba garant\u0113, ka sabiedr\u012bb\u0101 neviens uzskats nav domin\u0113jo\u0161ais, kas savu uzskatu uzspie\u017e citiem. M\u0113s katrs redzam mazliet cit\u0101di to kron\u012bti, atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101 raug\u0101mies uz svec\u0113m, m\u0113s katrs redzam to no sava le\u0146\u0137a (intervija notiek pie galda, uz kura atrodas Adventes vainags. &#8211; Aut.). Bet b\u016bt\u012bb\u0101 mums visiem, savus redzespunktus saliekot kop\u0101, veidojas objekt\u012bva aina. \u0160o daudzo le\u0146\u0137u sp\u0113ja apl\u016bkot probl\u0113mu ir vesel\u012bg\u0101ka nek\u0101 tad, ja viens saka: es esmu prezidents, es uzz\u012bm\u0113\u0161u \u0161o kroni, t\u0101ds tas izskat\u0101s, un cauri, parakstieties apak\u0161\u0101. Ja redzat to sav\u0101d\u0101k, tas neskait\u0101s, mans redz\u0113jums ir tas vien\u012bgais, kas skait\u0101s. \u00a0 Protams, b\u016btisks partiju sist\u0113mas jaut\u0101jums ir, k\u0101 \u0161ie da\u017e\u0101die redz\u0113jumi var savstarp\u0113ji sadz\u012bvot un tom\u0113r \u013caut valstij att\u012bst\u012bties un sekm\u0113t l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu. Man \u0161\u0137iet, ka, balstoties uz \u0161o jaut\u0101jumu, K\u0101rlis Ulmanis sav\u0101 laika izdar\u012bja radik\u0101lus secin\u0101jumus un sac\u012bja: n\u0113, da\u017e\u0101die viedok\u013ci ir trauc\u0113klis. Un vi\u0146\u0161 tolaik nebija vien\u012bgais. M\u016bsu kaimi\u0146zem\u0113s bija diktatori, nerun\u0101jot nemaz par Hitleru un Sta\u013cinu. Tas ir viens risin\u0101jums, bet ne tas sekm\u012bg\u0101kais. \u00a0 Daudzpartiju sist\u0113mas darbo\u0161an\u0101s atkar\u012bga no div\u0101m liet\u0101m &#8211; cik labi ir cilv\u0113ki, kas taj\u0101s iest\u0101jas, k\u0101da ir vi\u0146u cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te. Savuk\u0101rt cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te ir atkar\u012bga no sabiedr\u012bbas, kas vi\u0146us izaudzin\u0101jusi. Un otrs &#8211; k\u0101ds ir vi\u0146u politiskais un ideolo\u0123iskais briedums, k\u0101da ir vi\u0146u pieredze konceptu\u0101laj\u0101 un ideolo\u0123iskaj\u0101 dom\u0101\u0161an\u0101. \u00a0 Desmit gadu v\u0113sture m\u016bsu politiskaj\u0101m partij\u0101m, protams, ir p\u0101r\u0101k \u012bss laika posms, lai att\u012bst\u012btu un izveidotu k\u0101du politisko viedokli, nost\u0101ju, sakar\u012bbu. Teiksim, kaut vai lab\u0101 un kreis\u0101 sp\u0101rna ideolo\u0123iju, k\u0101 to d\u0113v\u0113 fran\u010di. Tur tas ir diezgan skaidri iez\u012bm\u0113ts. Latvij\u0101 \u0161\u012b lab\u0101 un kreis\u0101 roka &#8211; diezgan bie\u017ei t\u0101s nevar at\u0161\u0137irt. Zin\u0101mos jaut\u0101jumos t\u0101s izskat\u0101s glu\u017ei vien\u0101das. Mums nav tik skaidri izveidojusies partiju ideolo\u0123isk\u0101 b\u0101ze, k\u0101 tas ir nobriedu\u0161\u0101s demokr\u0101tij\u0101s, kaut gan demokr\u0101tija ir process, kam nemit\u012bgi j\u0101pilnveidojas un kas nedr\u012bkst apst\u0101ties. \u00a0 Tad, kad v\u0113l\u0113t\u0101js izdara savu izv\u0113li, vi\u0146\u0161 dom\u0101, ka izv\u0113l\u0113t\u0101 partija p\u0101rst\u0101v k\u0101du viedokli. Kad partija s\u0101k darboties Saeim\u0101, puse t\u0101s deput\u0101tu aizstaig\u0101 uz vienu pusi, otra puse kaut kur citur, bet tre\u0161ie paliek turpat uz vietas. Kas t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 notiek ar tautas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu? Rodas gr\u016bt\u012bbas ar partiju sarakstiem, piesaist\u012b\u0161an\u0101s vienam vai otram politiskam sp\u0113kam nav stabila. Veiksm\u012bgs risin\u0101jums ir, piem\u0113ram, Kan\u0101d\u0101, kur katram iecirknim ir savs deput\u0101ts. Fiziskam un \u0123eogr\u0101fiskam iecirknim. Piem\u0113ram, R\u012bgas Latgales priek\u0161pils\u0113tai b\u016btu savs deput\u0101ts Saeim\u0101. Prei\u013cos b\u016btu savs iecirknis, v\u0113l\u0113t\u0101ji tur iev\u0113l\u0113tu deput\u0101tu, kas p\u0101rst\u0101v k\u0101du partiju. Tad izveidojas dubulta atbild\u012bba, turkl\u0101t pilso\u0146i ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies konkr\u0113tu personu. V\u0113l\u0113t\u0101ji var braukt uz R\u012bgu, iet pie deput\u0101ta Saeim\u0101, vi\u0146am var vaic\u0101t balsojumu motiv\u0101ciju, paust savu apmierin\u0101t\u012bbu. Amerik\u0101 tas t\u0101 notiek, Kan\u0101d\u0101 t\u0101 notiek. Latvij\u0101 iedz\u012bvot\u0101js, kas ir neapmierin\u0101ts ar notieko\u0161o Saeim\u0101, nekur nevar griezties, var tikai lam\u0101t valsti un teikt, ka t\u0101 nekam neder. Tas ir viens no iemesliem, k\u0101d\u0113\u013c notiek atsve\u0161in\u0101\u0161an\u0101s starp iedz\u012bvot\u0101ju, starp pilsoni un vi\u0146a iev\u0113l\u0113to personu. \u00a0 &#8211; Vai j\u016bs var\u0113tu n\u0101kt klaj\u0101 ar k\u0101du likumdo\u0161anas iniciat\u012bvu, saist\u012btu ar jaukt\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113mas ievie\u0161anu? \u00a0 &#8211; Teor\u0113tiski es to varu izdar\u012bt, bet praks\u0113 vispirms vajadz\u012bgi resursi, k\u0101di ir pieejami ministrij\u0101m vai Ministru kabinetam. Prezidentam m\u016bsu valst\u012b \u0161\u0101di resursi nav paredz\u0113ti. N\u0101kamais solis ir, ka par jebkuru likumu balsos Saeimas deput\u0101ti. Ar\u012b par jebkuru prezidenta propon\u0113tu likumu. Ja \u0161\u0101dam likumam nav jau iepriek\u0161 pusl\u012bdz zin\u0101ms politiskais\" \/>\n<meta property=\"og:url\" content=\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174\" \/>\n<meta property=\"og:site_name\" content=\"Edmunds Im\u0161a\" \/>\n<meta property=\"article:published_time\" content=\"2024-07-25T08:50:49+00:00\" \/>\n<meta property=\"article:modified_time\" content=\"2024-08-02T20:23:41+00:00\" \/>\n<meta property=\"og:image\" content=\"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp\" \/>\n\t<meta property=\"og:image:width\" content=\"1250\" \/>\n\t<meta property=\"og:image:height\" content=\"856\" \/>\n\t<meta property=\"og:image:type\" content=\"image\/webp\" \/>\n<meta name=\"author\" content=\"jauns6591@gmail.com\" \/>\n<meta name=\"twitter:card\" content=\"summary_large_image\" \/>\n<meta name=\"twitter:label1\" content=\"Written by\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:data1\" content=\"jauns6591@gmail.com\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:label2\" content=\"Est. reading time\" \/>\n\t<meta name=\"twitter:data2\" content=\"21 minutes\" \/>\n<script type=\"application\/ld+json\" class=\"yoast-schema-graph\">{\"@context\":\"https:\/\/schema.org\",\"@graph\":[{\"@type\":\"WebPage\",\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174\",\"url\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174\",\"name\":\"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij - Edmunds Im\u0161a\",\"isPartOf\":{\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/#website\"},\"primaryImageOfPage\":{\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#primaryimage\"},\"image\":{\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#primaryimage\"},\"thumbnailUrl\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp\",\"datePublished\":\"2024-07-25T08:50:49+00:00\",\"dateModified\":\"2024-08-02T20:23:41+00:00\",\"author\":{\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/#\/schema\/person\/e16d3d6969be70783146779d814339dd\"},\"breadcrumb\":{\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#breadcrumb\"},\"inLanguage\":\"en-US\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"ReadAction\",\"target\":[\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174\"]}]},{\"@type\":\"ImageObject\",\"inLanguage\":\"en-US\",\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#primaryimage\",\"url\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp\",\"contentUrl\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp\",\"width\":1250,\"height\":856},{\"@type\":\"BreadcrumbList\",\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#breadcrumb\",\"itemListElement\":[{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":1,\"name\":\"Home\",\"item\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/\"},{\"@type\":\"ListItem\",\"position\":2,\"name\":\"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij\"}]},{\"@type\":\"WebSite\",\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/#website\",\"url\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/\",\"name\":\"Edmunds Im\u0161a\",\"description\":\"\",\"potentialAction\":[{\"@type\":\"SearchAction\",\"target\":{\"@type\":\"EntryPoint\",\"urlTemplate\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?s={search_term_string}\"},\"query-input\":\"required name=search_term_string\"}],\"inLanguage\":\"en-US\"},{\"@type\":\"Person\",\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/#\/schema\/person\/e16d3d6969be70783146779d814339dd\",\"name\":\"jauns6591@gmail.com\",\"image\":{\"@type\":\"ImageObject\",\"inLanguage\":\"en-US\",\"@id\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/#\/schema\/person\/image\/\",\"url\":\"https:\/\/secure.gravatar.com\/avatar\/57c02e9fe1412425bb237f9fc9bf813c?s=96&d=mm&r=g\",\"contentUrl\":\"https:\/\/secure.gravatar.com\/avatar\/57c02e9fe1412425bb237f9fc9bf813c?s=96&d=mm&r=g\",\"caption\":\"jauns6591@gmail.com\"},\"sameAs\":[\"https:\/\/edmundsimsa.com\"],\"url\":\"https:\/\/edmundsimsa.com\/?author=1\"}]}<\/script>\n<!-- \/ Yoast SEO plugin. -->","yoast_head_json":{"title":"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij - Edmunds Im\u0161a","robots":{"index":"index","follow":"follow","max-snippet":"max-snippet:-1","max-image-preview":"max-image-preview:large","max-video-preview":"max-video-preview:-1"},"canonical":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174","og_locale":"en_US","og_type":"article","og_title":"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij - Edmunds Im\u0161a","og_description":"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij Edmunds Im\u0161a, Anita Dauk\u0161te &#8211; R\u012bgas Balss Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga katr\u0101 intervij\u0101 presei atkl\u0101j jaunas svar\u012bgas p\u0101rdomas par valsts dz\u012bvi un n\u0101kotni. Ar\u012b intervij\u0101 \u00abR\u012bgas Balsij\u00bb vi\u0146a n\u0101ca klaj\u0101 ar vair\u0101k\u0101m svar\u012bg\u0101m atzi\u0146\u0101m &#8211; Latvij\u0101 b\u016btu main\u0101ma Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113ma, deput\u0101tus v\u0113lot gan no vienmand\u0101ta apgabaliem, gan p\u0113c partiju sarakstiem, lai nostiprin\u0101tos saikne starp varu un sabiedr\u012bbu. Valsts prezidentei ir kauns, ka regul\u0101ri j\u0101uzklausa s\u016bdz\u012bbas no investoriem un biznesme\u0146iem par ier\u0113d\u0146u korupciju Latvij\u0101, un vi\u0146u p\u0101rsteidz iedz\u012bvot\u0101ju sp\u0113jas izgudrot vis\u0101das sh\u0113mas, k\u0101 apkr\u0101pt valsti. V. V\u012b\u0137e- Freiberga nol\u0113musi apmekl\u0113t vair\u0101kas intern\u0101tskolas Latvij\u0101 un person\u012bgi run\u0101t ar b\u0113rniem taj\u0101s, jo atbild\u012bg\u0101s instit\u016bcijas valst\u012b izr\u0101da vienaldz\u012bbu pret b\u0113rnu probl\u0113m\u0101m. \u00a0 Valsts prezidente Vaira V\u012b\u0137e &#8211; Freiberga sarun\u0101jas ar RB galven\u0101 redaktora pirmo vietnieci Anitu Dauk\u0161ti un galven\u0101 redaktora vietnieku Edmundu Im\u0161u. \u00a0 &#8211; 1994. gada novembr\u012b j\u016bs valsts sv\u0113tkos teic\u0101t asu runu, kritiz\u0113jot sabiedr\u012bbas negrib\u012bgo atbr\u012bvo\u0161anos no totalit\u0101risma ideolo\u0123ijas. Vai 2000. gad\u0101 sabiedr\u012bba ir atbr\u012bvojusies no \u0161\u012bs ideolo\u0123ijas? \u00a0 &#8211; Baidos, ka tas b\u016bs ilgs un gr\u016bts process, iekams atbr\u012bvosimies no vis\u0101m sek\u0101m. Jo tom\u0113r pusgadsimts ir pusgadsimts. Paliku\u0161as \u013coti dzi\u013cas psiholo\u0123iskas p\u0113das, \u013caudis, piel\u0101gojoties toreiz\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem, ir pie\u0146\u0113mu\u0161i gan nost\u0101ju, gan paradumus un dz\u012bves strat\u0113\u0123iju. Tagad apst\u0101k\u013ci krietni vien main\u012bju\u0161ies. Atjaunojot neatkar\u012bbu, bij\u0101m spiesti daudz ko izmain\u012bt un piel\u0101goties. Bet ir t\u0101das lietas, kas varb\u016bt v\u0113l nav apzin\u0101tas. T\u0101s dro\u0161i vien paliks visilg\u0101k. T\u0101s lietas, kuras apzin\u0101mies, ir visviegl\u0101k main\u012bt. T\u0101s, kuras neapzin\u0101mies, main\u012bt ir gr\u016bt\u0101k. Toreiz run\u0101jot, viens no maniem m\u0113r\u0137iem bija celt gaism\u0101 visus paradumus jeb psiholo\u0123isk\u0101s nost\u0101jas &#8211; reliktus no k\u0101dreiz\u0113j\u0101s piel\u0101go\u0161an\u0101s. Celt tos gaism\u0101, analiz\u0113t, k\u0101 tie radu\u0161ies un darbojas. Kad redzamas alternat\u012bvas, cilv\u0113ks k\u013c\u016bst atbr\u012bvots un sp\u0113j\u012bgs izv\u0113l\u0113ties citu r\u012bc\u012bbu. \u00a0 Man \u0161\u0137iet, ka totalit\u0101risma sekas juridiski m\u0113s \u013coti \u0101tri likvid\u0113j\u0101m &#8211; atjaunoj\u0101m Satversmi, Saeimas darb\u012bbu, daudzpartiju sist\u0113mu. Juridisko valstisko b\u0101zi var\u0113j\u0101m main\u012bt \u0101tri. Ieviest tirgus ekonomiku un atk\u0101pties no centraliz\u0113t\u0101s tirgus ekonomikas &#8211; to ar\u012b, kaut gan ieviest sekm\u012bgu un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu tirgus ekonomiku &#8211; tas ir m\u016b\u017ea darbs, jo konkurence ir ne\u017e\u0113l\u012bga. Neb\u016bs t\u0101, ka vienu dienu uzmod\u012bsimies un teiksim: esam apguvu\u0161i tirgus ekonomiku, varam atdus\u0113ties uz lauriem, nekas vairs nav j\u0101dara. N\u0113, visu m\u016b\u017eu b\u016bs j\u0101str\u0101d\u0101, lai apg\u016btu konkur\u0113tsp\u0113ju. \u00a0 Da\u017eas psiholo\u0123isk\u0101s lietas ir t\u012bri cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas &#8211; vienalga, lai k\u0101da b\u016btu iek\u0101rta, cilv\u0113kiem ir j\u0101c\u012bn\u0101s ar savu ap\u0101tiju, pesimismu, bezcer\u012bbu, vainas novel\u0161anu uz citiem, j\u0101piespie\u017e sevi uz\u0146emties atbild\u012bbu. T\u0101s ir cilv\u0113ciskas v\u0101j\u012bbas, un ar t\u0101m visu m\u016b\u017eu j\u0101c\u012bn\u0101s. Jaut\u0101jums ir &#8211; k\u0101 veidot sabiedr\u012bbu un valsti, kur\u0101 likumu strukt\u016bra, sabiedrisk\u0101 iek\u0101rta ir optim\u0101las psiholo\u0123isko v\u0101j\u012bbu atrisin\u0101\u0161anai, lai cilv\u0113ki b\u016btu mier\u012bgi, p\u0101rtiku\u0161i un laim\u012bgi. \u00a0 &#8211; J\u016bs piemin\u0113j\u0101t daudzpartiju sist\u0113mu. Guntis Ulmanis savas prezident\u016bras beig\u0101s asi kritiz\u0113ja politisk\u0101s partijas. Vai, j\u016bsupr\u0101t, \u0161\u012b sist\u0113ma darbojas norm\u0101li un pilda savas funkcijas? \u00a0 &#8211; J\u0101izdala divi l\u012bme\u0146i: viens ide\u0101lais, otrs &#8211; re\u0101lais. Ide\u0101li partijas p\u0101rst\u0101v at\u0161\u0137ir\u012bgus koncentr\u0113tus viedok\u013cus. To da\u017e\u0101d\u012bba garant\u0113, ka sabiedr\u012bb\u0101 neviens uzskats nav domin\u0113jo\u0161ais, kas savu uzskatu uzspie\u017e citiem. M\u0113s katrs redzam mazliet cit\u0101di to kron\u012bti, atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101 raug\u0101mies uz svec\u0113m, m\u0113s katrs redzam to no sava le\u0146\u0137a (intervija notiek pie galda, uz kura atrodas Adventes vainags. &#8211; Aut.). Bet b\u016bt\u012bb\u0101 mums visiem, savus redzespunktus saliekot kop\u0101, veidojas objekt\u012bva aina. \u0160o daudzo le\u0146\u0137u sp\u0113ja apl\u016bkot probl\u0113mu ir vesel\u012bg\u0101ka nek\u0101 tad, ja viens saka: es esmu prezidents, es uzz\u012bm\u0113\u0161u \u0161o kroni, t\u0101ds tas izskat\u0101s, un cauri, parakstieties apak\u0161\u0101. Ja redzat to sav\u0101d\u0101k, tas neskait\u0101s, mans redz\u0113jums ir tas vien\u012bgais, kas skait\u0101s. \u00a0 Protams, b\u016btisks partiju sist\u0113mas jaut\u0101jums ir, k\u0101 \u0161ie da\u017e\u0101die redz\u0113jumi var savstarp\u0113ji sadz\u012bvot un tom\u0113r \u013caut valstij att\u012bst\u012bties un sekm\u0113t l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu. Man \u0161\u0137iet, ka, balstoties uz \u0161o jaut\u0101jumu, K\u0101rlis Ulmanis sav\u0101 laika izdar\u012bja radik\u0101lus secin\u0101jumus un sac\u012bja: n\u0113, da\u017e\u0101die viedok\u013ci ir trauc\u0113klis. Un vi\u0146\u0161 tolaik nebija vien\u012bgais. M\u016bsu kaimi\u0146zem\u0113s bija diktatori, nerun\u0101jot nemaz par Hitleru un Sta\u013cinu. Tas ir viens risin\u0101jums, bet ne tas sekm\u012bg\u0101kais. \u00a0 Daudzpartiju sist\u0113mas darbo\u0161an\u0101s atkar\u012bga no div\u0101m liet\u0101m &#8211; cik labi ir cilv\u0113ki, kas taj\u0101s iest\u0101jas, k\u0101da ir vi\u0146u cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te. Savuk\u0101rt cilv\u0113cisk\u0101 kvalit\u0101te ir atkar\u012bga no sabiedr\u012bbas, kas vi\u0146us izaudzin\u0101jusi. Un otrs &#8211; k\u0101ds ir vi\u0146u politiskais un ideolo\u0123iskais briedums, k\u0101da ir vi\u0146u pieredze konceptu\u0101laj\u0101 un ideolo\u0123iskaj\u0101 dom\u0101\u0161an\u0101. \u00a0 Desmit gadu v\u0113sture m\u016bsu politiskaj\u0101m partij\u0101m, protams, ir p\u0101r\u0101k \u012bss laika posms, lai att\u012bst\u012btu un izveidotu k\u0101du politisko viedokli, nost\u0101ju, sakar\u012bbu. Teiksim, kaut vai lab\u0101 un kreis\u0101 sp\u0101rna ideolo\u0123iju, k\u0101 to d\u0113v\u0113 fran\u010di. Tur tas ir diezgan skaidri iez\u012bm\u0113ts. Latvij\u0101 \u0161\u012b lab\u0101 un kreis\u0101 roka &#8211; diezgan bie\u017ei t\u0101s nevar at\u0161\u0137irt. Zin\u0101mos jaut\u0101jumos t\u0101s izskat\u0101s glu\u017ei vien\u0101das. Mums nav tik skaidri izveidojusies partiju ideolo\u0123isk\u0101 b\u0101ze, k\u0101 tas ir nobriedu\u0161\u0101s demokr\u0101tij\u0101s, kaut gan demokr\u0101tija ir process, kam nemit\u012bgi j\u0101pilnveidojas un kas nedr\u012bkst apst\u0101ties. \u00a0 Tad, kad v\u0113l\u0113t\u0101js izdara savu izv\u0113li, vi\u0146\u0161 dom\u0101, ka izv\u0113l\u0113t\u0101 partija p\u0101rst\u0101v k\u0101du viedokli. Kad partija s\u0101k darboties Saeim\u0101, puse t\u0101s deput\u0101tu aizstaig\u0101 uz vienu pusi, otra puse kaut kur citur, bet tre\u0161ie paliek turpat uz vietas. Kas t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 notiek ar tautas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbu? Rodas gr\u016bt\u012bbas ar partiju sarakstiem, piesaist\u012b\u0161an\u0101s vienam vai otram politiskam sp\u0113kam nav stabila. Veiksm\u012bgs risin\u0101jums ir, piem\u0113ram, Kan\u0101d\u0101, kur katram iecirknim ir savs deput\u0101ts. Fiziskam un \u0123eogr\u0101fiskam iecirknim. Piem\u0113ram, R\u012bgas Latgales priek\u0161pils\u0113tai b\u016btu savs deput\u0101ts Saeim\u0101. Prei\u013cos b\u016btu savs iecirknis, v\u0113l\u0113t\u0101ji tur iev\u0113l\u0113tu deput\u0101tu, kas p\u0101rst\u0101v k\u0101du partiju. Tad izveidojas dubulta atbild\u012bba, turkl\u0101t pilso\u0146i ir izv\u0113l\u0113ju\u0161ies konkr\u0113tu personu. V\u0113l\u0113t\u0101ji var braukt uz R\u012bgu, iet pie deput\u0101ta Saeim\u0101, vi\u0146am var vaic\u0101t balsojumu motiv\u0101ciju, paust savu apmierin\u0101t\u012bbu. Amerik\u0101 tas t\u0101 notiek, Kan\u0101d\u0101 t\u0101 notiek. Latvij\u0101 iedz\u012bvot\u0101js, kas ir neapmierin\u0101ts ar notieko\u0161o Saeim\u0101, nekur nevar griezties, var tikai lam\u0101t valsti un teikt, ka t\u0101 nekam neder. Tas ir viens no iemesliem, k\u0101d\u0113\u013c notiek atsve\u0161in\u0101\u0161an\u0101s starp iedz\u012bvot\u0101ju, starp pilsoni un vi\u0146a iev\u0113l\u0113to personu. \u00a0 &#8211; Vai j\u016bs var\u0113tu n\u0101kt klaj\u0101 ar k\u0101du likumdo\u0161anas iniciat\u012bvu, saist\u012btu ar jaukt\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anu sist\u0113mas ievie\u0161anu? \u00a0 &#8211; Teor\u0113tiski es to varu izdar\u012bt, bet praks\u0113 vispirms vajadz\u012bgi resursi, k\u0101di ir pieejami ministrij\u0101m vai Ministru kabinetam. Prezidentam m\u016bsu valst\u012b \u0161\u0101di resursi nav paredz\u0113ti. N\u0101kamais solis ir, ka par jebkuru likumu balsos Saeimas deput\u0101ti. Ar\u012b par jebkuru prezidenta propon\u0113tu likumu. Ja \u0161\u0101dam likumam nav jau iepriek\u0161 pusl\u012bdz zin\u0101ms politiskais","og_url":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174","og_site_name":"Edmunds Im\u0161a","article_published_time":"2024-07-25T08:50:49+00:00","article_modified_time":"2024-08-02T20:23:41+00:00","og_image":[{"width":1250,"height":856,"url":"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp","type":"image\/webp"}],"author":"jauns6591@gmail.com","twitter_card":"summary_large_image","twitter_misc":{"Written by":"jauns6591@gmail.com","Est. reading time":"21 minutes"},"schema":{"@context":"https:\/\/schema.org","@graph":[{"@type":"WebPage","@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174","url":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174","name":"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij - Edmunds Im\u0161a","isPartOf":{"@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/#website"},"primaryImageOfPage":{"@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#primaryimage"},"image":{"@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#primaryimage"},"thumbnailUrl":"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp","datePublished":"2024-07-25T08:50:49+00:00","dateModified":"2024-08-02T20:23:41+00:00","author":{"@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/#\/schema\/person\/e16d3d6969be70783146779d814339dd"},"breadcrumb":{"@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#breadcrumb"},"inLanguage":"en-US","potentialAction":[{"@type":"ReadAction","target":["https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174"]}]},{"@type":"ImageObject","inLanguage":"en-US","@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#primaryimage","url":"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp","contentUrl":"https:\/\/edmundsimsa.com\/wp-content\/uploads\/2024\/07\/Zina-5.webp","width":1250,"height":856},{"@type":"BreadcrumbList","@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?p=2174#breadcrumb","itemListElement":[{"@type":"ListItem","position":1,"name":"Home","item":"https:\/\/edmundsimsa.com\/"},{"@type":"ListItem","position":2,"name":"Prezidente: mani s\u0101pina viss, kas kait\u0113 valstij"}]},{"@type":"WebSite","@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/#website","url":"https:\/\/edmundsimsa.com\/","name":"Edmunds Im\u0161a","description":"","potentialAction":[{"@type":"SearchAction","target":{"@type":"EntryPoint","urlTemplate":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?s={search_term_string}"},"query-input":"required name=search_term_string"}],"inLanguage":"en-US"},{"@type":"Person","@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/#\/schema\/person\/e16d3d6969be70783146779d814339dd","name":"jauns6591@gmail.com","image":{"@type":"ImageObject","inLanguage":"en-US","@id":"https:\/\/edmundsimsa.com\/#\/schema\/person\/image\/","url":"https:\/\/secure.gravatar.com\/avatar\/57c02e9fe1412425bb237f9fc9bf813c?s=96&d=mm&r=g","contentUrl":"https:\/\/secure.gravatar.com\/avatar\/57c02e9fe1412425bb237f9fc9bf813c?s=96&d=mm&r=g","caption":"jauns6591@gmail.com"},"sameAs":["https:\/\/edmundsimsa.com"],"url":"https:\/\/edmundsimsa.com\/?author=1"}]}},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2174","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2174"}],"version-history":[{"count":11,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2174\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":2411,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2174\/revisions\/2411"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/2175"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2174"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=2174"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/edmundsimsa.com\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=2174"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}